Viņš sprieda, ka Latvija šobrīd atpaliek no citam valstīm vakcinācijas tempu ziņā, un tāpēc brīdī, kad Eiropas valstis sāks atlaist grožus, bet Latvija turpināsies ierobežojumi, būs jautājums par to, “kādas būs cilvēku sajūtas, ja visā Eiropā dzīve sāks kūsāt, bet mēs turpināsim sēdēt pa mājām”.
Tas ietekmēs visu politisko dzīvi šogad, sacīja Rajevskis.
Viņš arī pieļāva, ka “bezcerības vēsma” par vakcināciju var likt politiķiem izšķirties par ierobežojumu mazināšanu un grožu palaišanu, lai gan no epidemioloģiskā viedokļa tam nebūs pamata.
Var noturēt cilvēkus mājās, ja ir cerību stars, bet ja tāda nav, tas ir grūti, norādīja politologs.
KONTEKSTS:
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) pieļāva, ka Covid-19 izplatības dēļ pie “normālas dzīves” nevarēsim atgriezties vismaz tuvāko pusgadu. Pieļauts, ka ārkārtējo situāciju un ierobežojumus varētu pagarināt arī pēc 7.februāra.
Veselības ministrijas rosināja, ka pirmā iespēja lemt par pakāpenisku Covid-19 ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās vidēji reģistrētu ne vairāk kā 200 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Visaugstākais šis rādītājs bija reģistrēts 11. janvārī, kad tas sasniedza 689,5. Savukārt uz pirmdienu, 25. janvāri, tas bija 595,8.
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim, un līdz tam spēkā ir stingri ierobežojumi, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā.