Viņaprāt, sliktākais šajā stāstā ir tas, ka Latvijā ir iespējama šāda operācija – amatpersona ar "draugu būšanu” apiet rindu, veic šo „kreiso”’ operāciju, to nedokumentējot, turklāt pēc tam vēl melojot, ka nekas tāds nav noticis.
Tādējādi ministrs "palicis zem sitiena" ne tikai sevi un Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) galveno ārstu Viesturu Krūmiņu, kurš veicis operāciju ministram, bet arī citus no mediķu personāla, kuri iesaistīti šajos melos.
Tik skandalozs gadījums Latvijas politikā vēl nav pieredzēts, un ar to ir "pārvarēta jauna melu barjera" Latvijas politikā, sprieda Rajevskis.
Viņš neizslēdza iespēju, ka varbūt citi politiķi kādās lietās ir melojuši, taču tās lietas nav nākušas gaismā. Latvija kā samērā mazā valstī melus gan var ātri atklāt, piebilda politologs.
Rajevskis atzina, ka Belēviča atzīšanās melos šajā gadījumā risina ētisko problēmu, bet ne tiesisko – "kreisā" operācija ministram veikta valsts slimnīcā un par valsts naudu. "Pamatā jau to apmaksājam mēs."
Viņaprāt – ja parasti skandāliem Latvijā ir trīs mēnešu ilgs mūžs, tad Belēviča ārstēšanās lieta būs viena tām, ar ko tā nebūs un par ko atgādinās vēl un vēl.
"Ir skandālu skandāli, kurus atgādina un atgādina, un šis varētu būt viens no tādiem," uzskata politologs.
Ja Belēvičs vēlas kaut kad vēl atgriezties uz politiskās skatuves, tad viņam būtu labāk tagad vispār aiziet no politikas, noliekot arī Saeimas deputāta mandātu, uzskata Rajevskis.
Jau ziņots, ka piektdien, 10.jūnijā, Belēvičs paziņoja par atkāpšanos no veselības ministra amata. Viņš atzina, ka ir melojis par vēršanos pēc palīdzības Latvijas Onkoloģijas centrā, apejot pacientu rindu. Belēvičs apgalvoja, ka ir centies pasargāt ārstu Krūmiņu, kurš viņu pieņēmis.
Belēvičs paziņoja arī par izstāšanos no Latvijas Zaļās partijas, kurā viņš darbojies 14 gadus, taču Saeimas deputāta mandātu viņš plāno saglabāt.
