Runājot par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) virzītajem ziedojumu ierobežojumiem partijām, Rajevskis norādīja, ka, ierobežojot ziedojumus, nekādā gadījumā nedrīkstētu palielināt valsts finansējumu partijām.
"Palielinot finansējumu partijām, mēs deģenerētu sistēmu," uzskata politologs, norādot - tad, kad meklētas iespējas, kur nākamgad ietaupīt budžeta naudu, valsts finansējums politiskajām partijām netika aiztikts. "Tas nav normāli, ka saņem akmenī iekaltas summas," sprieda Rajevskis.
Pēc politologa teiktā, valsts finansējumam partijām būtu jābūt sasaistītam ar kādu rādītāju, piemēram, ar sabiedrības uzticību, kas gan parlamentam nav visai labs.
Rajevska viedoklim savukārt nepiekrita politoloģe Iveta Kažoka, norādot, ka, samazinot valsts finansējumu partijām, var nonākt pie korumpētas partiju sistēmas.
KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga norādīja, ka valsts finansējumu partijas saņem kopš 2012.gada sākuma. Saeimas velēšanās noteikto barjeru pārsniegušās partijas no valsts maka kopumā saņem 700 000 eiro, bet līdztekus tās ziedojumos saņem vēl četrus miljonus eiro.
Jau ziņots, ka KNAB iesniedzis priekšlikumu Politisko partiju finansēšanas likumā, prasot tajā iekļaut normu, ka fiziskā persona var vienai partijai ziedot ne vairāk kā 30% no saviem ienākumiem.
Atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs („Saskaņa”) gan iepriekš skeptiski vērtēja KNAB virzītās izmaiņas. Pēc viņa teiktā, gadā ir vien pāris gadījumu, kad personas ziedotās summas apmērs pārsniedz viņa ienākumu iespējas.
Līdz ar to labot likumu tikai atsevišķu pārkāpumu dēļ būtu "amorāli", iepriekš sprieda Dolgopolovs. Viņaprāt, tad jau labāk būtu palielināt valsts finansējumu partijām.
