Panorāma

Panorāma

Panorāma

«Brexit» vienošanās karājas mata galā

Politologi: valdības veidošana būs sarežģīta

Politologi: valdības veidošana būs sarežģīta, bet par krīzi vēl runāt nevar

Politikas procesu analizētāji uzsver - valdības veidošanas sarunu rezultāts, ka trīs partijas pameta koalīcijas sarunas un prezidents nolēma atsaukt Jaunās konservatīvās partijas līdera Jāņa Bordāna nomināciju premjera amatam, bija gaidāms. Un jau tagad iespējams prognozēt, ka arī turpmāk valdības veidošanas process būs tikpat sarežģīts.  

Politologs Ivars Ījabs pieļāva, ka “daļa no šīs koalīcijas veidotājiem nebija līdz galam sapratuši, ka tad, ja tev ir 16 mandāti Saeimā, tu nevari realizēt savus visdrosmīgākos plānus, bet tev ir jāmēģina vienoties ar citiem partneriem, kas laikam vienam otram  nebija līdz galam skaidrs”.

“Otrkārt, skaidrs, ka piecu cilvēku koalīcijā vienmēr atradīsies kāds, kuram būs iebildumi pret to vai citu jautājumu,” norādīja Ījabs.

Viņš pieļāva, ka prezidentam jāraugās uz pārējiem premjera amata kandidātiem – “KPV LV” kandidātu Aldi Gobzemu un “Attīstībai/Par!” kandidātu Arti Pabriku, un, “paraugoties uz viņu politisko kapacitāti un līdzšinējiem panākumiem, viens no viņiem jānominē”.

“Es nedomāju, ka šobrīd ir pamats runāt par kaut kādu konstitucionālu krīzi vai nepieciešamību pēc ārkārtas vēlēšanām,” piebilda Ījabs.

Politologs Ojārs Skudra gan retoriski vaicāja, kāpēc potenciālie koalīcijas partneri uzreiz Bordāna nominēšanas dienā nepaziņoja, ka neatbalstīs viņa valdību, jo “konservatīvo”  darbības plāns un prioritātes, kā arī to izmaksas jau bija zināmas.  

“Bija skaidrs, ka ir politiskie spēki – Nacionālā apvienība, “Attīstībai /Par!”, protams, Zaļo un Zemnieku savienība, par cik Bordāns nevēlējās viņus redzēt, un “Jaunā Vienotība”, kura ļoti uzmanīgi spēlēja, - viņi jau no sākta gala bija ieņēmuši tādu pozīciju un vienkārši notēloja sarunas par valdības veidošanu,” uzskata Skudra.

“Es nenoraidu variantus ar četrām partijām, piemēram, kas šobrīd skan ļoti neticami – “KPV LV”,  Jaunā konservatīvā partija, “Attīstībai/Par!” un “Jaunā Vienotība” ir viens četrinieks ar ļoti nelielu vairākumu, un ir otrs četrinieks, kas ir jau ar nopietnāku balsu vairākumu, - “Attīstībai/Par!”, Nacionāla apvienība, “KPV LV” un JKP, kas tādā gadījumā ir jau 58 balsis,” norādīja Skudra.

Žurnālists Māris Zanders uzskata, ka sarunu izgāšanās “iznākums tomēr bija iekodēts jau pašā sākumā”.

“Ja skatās abas partijas, kas visvairāk ir konfliktsituācijā, un tas ir JKP un “Attīstībai/Par”, jāsaprot, ka no šo partiju viedokļa viss ir pareizi, jo vēlētāji, kas ir atbalstījuši šīs partijas, kas ir guvušas labus rezultātus šajās vēlēšanās, vēlas saglabāt sevi Latvijas politikā, skaidrs, ka šīm publiskajām sejām ir jārēķinās ar saviem ļoti aktīvajiem un motivētajiem vēlētājiem,” norādīja Zanders.

“Viņi nevar, vienkārši nevar pārkāpt šīm līnijām, un no šī viedokļa līderu redzamās sejas ir pildījušas saistības pret saviem vēlētājiem tajā nozīmē, ka ir bijusi konsekvence,” skaidroja Zanders.

Zanders arī sprieda, ka prezidenta “situācija ir diezgan neapskaužama, tādēļ ka pēc zināmas loģikas viņš nevarētu iet tagad aritmētiski, tā mehāniski tālāk pa ķēdīti sakot, šitam nesanāca, tagad aicinām vai nu Gobzema kungu vai Pabrika kungu, tādēļ, ka tas patiesībā neko daudz nemaina. Un no šī viedokļa viņam vajadzētu domāt par vēl kādu ceturto variantu”.  

“Atgriezties pie situācijas – trīs džentlmeņi pieteicās, vienam nesanāca, dodam iespēju nākamajam pēc kārtas, tas arī, manuprāt, nebūtu īsti jēdzīgi,” uzskata Zanders.

KONTEKSTS:

14. novembrī izjuka valdības veidošanas sarunas, ko vadīja Bordāns, un trīs partijas – “Attīstībai/ Par!”, Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība” – aicināja Valsts prezidentu Raimondu Vējoni izvirzīt citu kandidātu premjera amatam. Sarunas nonāca strupceļā, jo politiķi secināja, ka JKP iecerētajiem valdības darbiem naudas budžetā nav, lai arī pirms tam partijas spēja vienoties par 8 valdības darbības prioritātēm.  

Prezidents nolēma atsaukt Bordāna nomināciju un pēc valsts svētkiem tikties ar Gobzemu un Pabriku.

Bordānu kā premjera amata kandidātu prezidents nominēja 7. novembrī pēc mēnesi ilgām neveiksmīgām sarunām par valdības veidošanu un deva Bordānam divas nedēļas valdības izveidošanai,  ja tas neizdosies, premjera amatam tiks nominēts cits kandidāts.

Bordāns piedāvāja piecu partiju koalīciju bez Zaļo un Zemnieku savienības un “Saskaņas”. “KPV LV” uzreiz paziņoja, ka atbalstīs Bordāna valdību, taču JKP un “KPV LV” bez pārējo trīs partneru atbalsta Saeimā ir tikai 32 no 100 deputātu vietām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt