Politologi: Prezidentam jāmeklē kompromisa premjera kandidāts

Partijas „KPV LV” premjera kandidāta Alda Gobzema ierosinātais bezpartijisku ministru valdības sastāvs netiks atbalstīts un Valsts prezidentam būtu jāizvēlas nākamais Ministru prezidenta amata nominants. Tā uzskata Latvijas Radio aptaujātie politologi. Viņuprāt, ir maz ticams, ka Vējonis varētu ieklausīties Gobzema aicinājumā un rīkot ārkārtas vēlēšanas.

Politologi: prezidentam jāmeklē kompromisa premjera kandidātsElla Semjonova

    Bezpartijiski Ministru kabineta locekļi un pat vadītājs Latvijas vēsturē ir bijuši. Taču nekad iepriekš pilnīgi viss ministru sastāvs būtu bijis ar partijām nesaistīts. Īpaši daudz – aptuveni trešdaļa jeb pieci nozares profesionāļi aicināti Valda Dombrovska valdībā 2011. gadā. Toreiz bez partijas biedra kartes tika atbalstīts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, satiksmes ministrs Aivis Ronis, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, un arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Daudzi no viņiem drīz vien stājās partijā.

    Sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Iveta Kažoja atzīst, ka tikai ļoti, ļoti retos vēsturiskos apstākļos ir iespējams izveidot tehnokrātisku valdību, īpaši situācijā pēc vēlēšanām, kad parlamentā ir augsti ambiciozi politiķi.

    Viņa uzskata, ka „KPV LV” premjera kandidāta Alda Gobzema ierosinātā tehnokrātu valdība šobrīd pilnvērtīgi nefunkcionētu. Taču plašāks šīs idejas izvērtējums šobrīd ir nevietā, jo pārējie politiskie spēki ir pauduši savu skaidru noraidošu attieksmi.

    „Šobrīd pēc otrā neveiksmīgā mēģinājuma izveidot valdību, manuprāt, ir iespēja kompromisam, gan par premjeru, gan par darāmajiem darbiem, gan arī par partijām, kas būs daļa no valdības. Prezidentam ir milzīga atbildība izvēlēties kādu, kurš šādu kompromisu iemieso un valdību spēj izveidot. Es domāju, ka tādi cilvēki Latvijā ir, politiskajās partijās, varbūt, mazākās, nevis lielākās. Ja izrādās, ka arī viņiem neizdodas izveidot jaunu valdību, tad tas, manuprāt, ir ceļš uz ārkārtas vēlēšanām, kas arī nav nekāda traģēdija. Latvijā mēs to jau esam pieredzējuši,” teica Kažoka.

    „Rīkot ārkārtas vēlēšanas šobrīd būtu stipri nepiemēroti. Cita starpā tas nozīmētu to, ka mēs netiktu pie 2019.gada budžeta un tiktu pie visām tām problēmām, par ko jau medijos plaši runāts.” Tā uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors Jānis Ikstens. Arī viņš domā, ka prezidentam būtu jāmeklē cita kompromisa figūra valdības veidošanai.

    „Šis ir tas brīdis, kad prezidentam vajadzētu uztaisīt nelielu pauzīti, mēģinot saprast, kāda šobrīd valstī ir politiskā situācija. Un pēc iespējas bez skaidriem mājieniem konsultēties ar politiskajām partijām vēl vienu reizi, meklējot trešo kompromisa kandidātu,” teica Ikstens.

    Politoloģe Iveta Kažoka šaubās par to, vai partijas būtu gatavas izskatīt bezpartijisku premjera kandidatūru. Resursi, kur meklēt tādu cilvēku ir trīs. Pirmkārt, tādas partijas kā „Vienotība” vai Nacionālā apvienība, kuras līdz šim nav iesaistījušās tik asās vārdu kaujās.

    „Otrs variants, kur meklēt premjeru, ir trīs jaunās partijas, bet ne tie cilvēki, kuri ir izvirzīti premjera amatam. Tas varētu būt Pavļuts, Pūce, Jaunās konservatīvās parijas vai "KPV LV" kādi cilvēki. Un trešais variants – cilvēki, kas ir saistīti ar šobrīd saeimā ievēlētajām partijām, ir sevišķi lielāku vai mazāku pašvaldību mēri, kuriem partijas, kas ir parlamentā, varētu iedot to konteksta informāciju, lai viņi izveidotu jaunu valdību. Bet tas vienmēr ir bijis sarežģīti šādus cilvēkus pierunāt pāriet no pašvaldības uz parlamentu,” atzina Kažoka.

    Bezpartijisko kandidātu izredzes izveidot stabilu un arī ilgtspējīgu valdību Kažoka novērtē kā ļoti vājas. „Ja tas cilvēks nāktu no akadēmiskās vides vai nebūtu saistīts ar partijām, es neredzu, kā šajā situācijā, kur ir sešas partijas ar ambicioziem līderiem un pamatīgi zemūdens akmeņi, kā šis cilvēks tur spētu navigēt,” teica Kažoka.

    Prezidents ar Aldi Gobzemu tiksies pirmdien, pulksten trijos, taču pirms tam notiks „KPV LV” frakcijas un valdes kopsēde.

    KONTEKSTS:

    Aldis Gobzems no partijas “KPV LV” ir jau otrais premjera amata kandidāts, kuram prezidents divu mēnešu laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām uzticēja veidot valdību. Pirms tam izgāzās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna mēģinājums.

    Gobzemam tika dots laiks līdz 10. decembrim, lai vienotos par valdības aprisēm. Sarunas sāka sešas no septiņām Saeimā iekļuvušajām partijām, jo no sadarbības ar “Saskaņu” tās atteicās jau pirms vēlēšanām. Drīz vien Gobzems no sarunām izslēdza “Attīstībai/Par!”, vainojot to aizmuguriskajā citas valdības veidošanā. Tad JKP kategoriski atteicās sadarboties ar Zaļo un Zemnieku savienību, bet Gobzems vēlējās redzēt ZZS valdībā.

    7. decembrī Gobzems atsauca savu valdības piedāvājumu partijām un valdībā aicināja bezpartijiskus profesionāļus. Ja šāda valdība netiks apstiprināta, Gobzems lūgšot izsludināt ārkārtas vēlēšanas. Pēc tam “Jaunā Vienotība”, JKP un Nacionālā apvienība atzina, ka nevar turpināt sarunas par Gobzema valdību.  

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti