Valsts prezidenta priekšlikumi, kas skar izpildvaru, varētu nest dažus, taču nelielus labumus – uzskata Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds. Piemēram, lai Saeima balsotu tikai par premjera kandidātu un vēlāk premjers pats izraudzītu ministrus. Tas, pēc Rozenvalda domām, dotu lielāku brīvību Ministru prezidentam.
Taču, vērtējot Andra Bērziņa priekšlikumus izpildvaras stiprināšanai kopumā, politologs ir pārliecināts – tie neko nemainīs. „Šie priekšlikumi ir vairāk tādi dekoratīvi, un acīmredzot, šeit ir jādomā vēlēšanu sistēmas izmaiņas,” saka Rozenvalds.
Mūsu situācijā nebūtu jēgas mainīt Ministru kabineta apstiprināšanas kārtību un parlamentā apstiprināt tikai premjeru – pārliecināts politologs Jānis Ikstens. Tāds solis it kā dotu premjeram lielākas pilnvaras un viņam būtu lielāka atbildība, taču, pēc Ikstena domām, tas būtu tikai šķietami. „Tas ir iluzori, ka premjers pats izvēlēsies ministrus,” norāda Ikstens.
Politiskajos kuluāros nosaukti vairāk ministri, kuri tiek uzskatīti par vājiem. Tomēr politologi atturīgi vērtē ministru darbus, uzsverot - ja par ministru runā slikti, tas ne vienmēr nozīmē, ka viņš ir slikts ministrs.
Profesoram Rozenvaldam tomēr ir savs viedoklis par dažiem esošajiem un bijušajiem ministriem. „Man liekas, ka pašreiz ne visai veiksmīgi darbojas Sprūdžs,”
Valsts prezidents savā runā ceturtdien uzsvēra arī faktu, ka sabiedrības uzticība parlamentam patlaban ir gandrīz tikpat zema kā atlaistās 10. Saeimas pēdējos darbības mēnešos. Ikstens uzskata, ka uzticība Saeimai palielināsies tad, kad augs iedzīvotāju dzīves līmenis.
