Panorāma

Panorāma

Panorāma

Valdība nolēmusi neapvienot LMT un «Lattelecom»

«Vienotība» pret āboltiņu – kādas ēras beigas

Politologi par Āboltiņas izslēgšanu: «Vienotības» vājums vai spēks?

Atrasts vainīgais, nevis atrisināta problēma – tā Solvita Āboltiņa otrdien komentēja savu izslēgšanu no partijas “Vienotība”, kas notikusi aizmuguriski un ciniski. Tomēr domas par viņas izslēgšanu dalās. Vieni politisko procesu analizētāji uzskata, ka šādi “Vienotība” parāda savu vājumu, tikmēr citi uzskata, ka tieši tā “Vienotības” valde pauž savu apņemšanos mainīties un uzrunāt vēlētāju.    

Jauna ekonomikas ministra vietā pirmdien, 6.novembrī, “Vienotība” lēma palikt pie esošā, bet no savām rindām izslēgt citādi domājošo un runājošo Solvitu Āboltiņu.

Šo aizmugurisko izslēgšanu politisko notikumu eksperti dēvē par lokālu zemestrīci, bet ilggadīgā partijas līdere to otrdien komentēja dusmīgi.

 “Lēmums ir cinisks un nekompetents; ja “Vienotība” šādi atrisina savas izdomātās problēmas, lai “Vienotībai” veicas,” sacīja Āboltiņa.

“Man liekas, ka “Vienotība” šādi atkāpusies no pēdējām pamatvērtībām. Kas attiecas uz maniem plāniem, lēmums par diplomātisko dienestu ir, šis process notiek,” atzina Āboltiņa.

Āboltiņa gan uzsvēra, ka atlikušo laiku Saeimā viņa turpinās strādāt un mandātu nolikt negrasās.

Slikts brīdis, bet vai arī slikts lēmums – par Āboltiņas izslēgšanu politologu domas dalās.

“Šis lēmums ir visvājākais lēmums, ko “Vienotības” valde ir pieņēmusi, jo, tādā veidā izturoties pret savu vadītāju, parāda tikai to, ka nav tā, kas var izvest partiju no krīzes. Šobrīd atkārtosies vēsture, un pacelšanās no nulles pozīcijas vairs nav iespējama,” uzskata  politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse.

Savukārt politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens norādīja, ka tas ir “spēriens gulošam, bet ne jau arī pati Āboltiņa ir princese baltā”.

“Tā situācija ir daudzšķautņaina. Vēl viens vēstījums bija par partijas saliedēšanu un līnijas ievērošanu. Ja reiz ir valde, tās lēmumi ir jārespektē,” pauda Ikstens.  

Ikstens arī uzskata, ka tieši šādā veidā tiek uzrunāts atlikušais elektorāts, lai gan vēlētāju uzticība pēc pēdējām aptaujām “Vienotībai” vairs vietu Saeimā nesolīja.

Ikstens arī norādīja, ka partijas vadītājs Arvils Ašeradens, kurš sākotnēji vēlējās atkāpties no ekonomikas ministra amata un vadīt partijas frakciju Saeima, ir pilnīgs pretstats iepriekšējam “Vienotības” līderim Andrim Piebalgam.

“Ašeradens nav gatavs stāvēt špagatā un savilkt kopā flangus, kas nav savelkami. Partijai ir viedoklis, kur jāvirzās un kādu segmentu viņi redz kā savu nākamo vēlētāju,” sacīja Ikstens.

Tajā pašā laikā Āboltiņa neuzskata, ka notikušais varētu ietekmēt budžeta pieņemšanu un valdības stabilitāti.

Ikstens domā, ka Ašeradena spēja pieņemt citus atbildīgus lēmumus tiks vērtēta pēc viņa rīcības saistībā ar skandālu par obligātā iepirkuma komponenti.

Bet arī “Vienotības” frakcija paliek krietni elektrizēta, jo turpinās strādāt pretpolu apstākļos -  ar 10 “Vienotības” biedriem un 12 ne “Vienotības” biedriem.  

Jau ziņots, ka iepriekš par „Vienotības” priekšsēdētāju ievēlētais Arvils Ašeradens nolēma nolikt ekonomikas ministra pilnvaras, lai atgrieztos Saeimā kā frakcijas vadītājs. Tas partijā raisīja domstarpības par pēcteci ekonomikas ministra amatā. Izskanējuši teju desmit kandidātu vārdi, no tiem īpaši izcelti četri.

Taču novembra sākumā “Vienotības” valde nolēma, ka Ašeradens tomēr paliks ekonomikas ministra amatā. Savukārt līdzšinējo Saeimas frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu nolemts izslēgt no partijas.

Iepriekš kļuva zināms, ka Āboltiņa drīzumā plāno aiziet no Saeimas un atgriezties darbā Ārlietu ministrijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti