ĪSUMĀ:
- Politologi bija vienisprātis – šajās vēlēšanās bija ļoti zema aktivitāte.
- Rajevskis: Politiķi daļu vēlētāju nepārliecināja.
- Kažoka: Daļa "Saskaņas" vēlētāju palika mājās.
- Ikstens: Mājas vairāk vai mazāk palika visu partiju vēlētāji.
- "Attīstībai/Par!"/Progresīvie" veiksmes atslēga – Staķis.
- "Jaunās Vienotības" vēlētājs novērtējis Kariņa valdības un Ķirša darbu.
- NA/LRA un JKP rezultāts varētu būt labāks rezultāts par «Exit Poll» uzrādīto.
- NA ir lojāls vēlētājs, kurš, iespējams, vairāk balsoja iepriekšējā balsošanā.
- Koalīcijas veidošana būs "ļoti interesants process"; ir "hronometra moments".
- Kaktiņš: koalīcijas sarunas būs ilgas un partijām neies viegli.
Vērtējot "Attīstībai/Par!"/"Progresīvie" aptaujas rezultātus, politologs Filips Rajevskis teica, ka šī partija uzrunājusi daudz vēlētāju, jo parādīja vēlmi nopietni cīnīties par varu pilsētā. Turklāt šis politiskais spēks ir parādījis, ka nav pievīlis vēlētāju, kas par "Latvijas attīstībai" balsoja vēlēšanās pirms trim gadiem. "Nils [Ušakovs] ir gāzts, un [''"Attīstībai/Par!"] kopumā savu programmu realizēja," sprieda politologs.
Savukārt politoloģe Kažoka vērtēja, ka "Attīstībai/Par!"/"Progresīvo" saraksts vēlēšanās guva labus panākumus piedāvātā līdera dēļ. "Pagaidām izskatās, ka Staķis ir viens no retajiem, kam Rīgas iedzīvotāji uzticas," lēsa Kažoka.
Vērtējot "Saskaņas" rezultātus, politoloģe lēsa, ka, daļa iepriekš lojālo "Saskaņas" vēlētāju ir apjukuši, palikuši mājās un uz vēlēšanām nav gājuši. "Tas varētu būt zemākais rādītājs "Saskaņai" no ļoti seniem laikiem," atzina Kažoka. "Mana sajūta, ka "Saskaņas" vēlētājs ir palicis mājās, varbūt aizgājis pie "Gods kalpot Rīgai".
"Saskaņa" ir šo vēlēšanu lielākā mistērija," teica Kažoka, piebilstot, ka "Saskaņai" bijusi samērā vāja reklāmas kampaņa.
Kažoka piebilda, ka nevar saprast, cik lielā mērā var uzticēties "Exit Poll" datiem, jo iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās pirms trim gadiem tie bija samērā neprecīzi, salīdzinot ar oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem.
Rajevskis sprieda, ka "Saskaņai" rezultāts vēlēšanās varētu būt līdzīgs tam, ko parāda "Exit Poll". Iespējams, ka daļa iepriekšējo "Saskaņas" atbalstītāju šoreiz nobalsoja par Latvijas Krievu savienību (LKS). Turklāt daļa no LKS vēlētājiem varētu būt starp tiem balsstiesīgajiem, kuri atturējās atklāt sava balsojuma rezultātu.
Vērtējot "Jaunās Vienotības" "Exit Poll" rezultātus, Rajevskis sacīja, ka iepriekš aptaujas tik labus rezultātus šim politiskajam spēkam neuzrādīja. Tas skaidrojams ar diviem faktoriem. Pirmkārt, vēlētājs "puslīdz" akceptēja nacionālā līmeņa politiku – "Jaunās Vienotības" pārstāvja, Krišjāņa Kariņa vadītās valdības darbu. Kariņš arī daudz izmantots reklāmas kampaņā, un tas deva "plusu šim spēkam". Tāpat vēlētājs novērtējis to, ka "Jaunās Vienotības" Rīgas mēra kandidāts Vilnis Ķirsis "nekur nav aizmigrējis" no Rīgas domes.
"Bija ievēlēts, strādāja, nevis skrēja uz Saeimu.
Kad bija nepateicīgais opozīcijas darbs, viņš nekur neskrēja un pienākumu pildīja," klāstīja Rajevskis.
Politologs Jānis Ikstens atzina, ka viņš nebrīnītos, ja NA/LRA, kā arī JKP rezultāts būs labāks nekā rāda "Exit Poll" dati. Pēc Ikstena teiktā, NA ir lojāls un disciplinēts vēlētājs, kurš, iespējams, vairāk balsoja iepriekšējās dienās, kad aptauja netika veikta. Daļa cilvēku, īpaši vecāka gada gājuma, iepriekš varētu būt devušies balsot Covid-19 dēļ, baidoties no burzmas vēlēšanu dienā. Šie vecākie ļaudis vairāk varētu balsot par NA un JKP.
Ikstens atzina, ka nepiekrīt JKP pārstāvju teiktajam, ka partija samērā vēlu sākusi kampaņu. Kampaņa esot sākta ļoti laicīgi, taču nomainījās tās "vilcējs". Par Rīgas mēra amata kandidāti virzīta Linda Ozola, un tādējādi partija, pēc Ikstena domām, atteikusies no pretenzijām uz Rīgas domes vadību.
Pēc Rajevska domām, koalīcijas veidošana Rīgas domē būs ļoti interesants process, kas ļoti atšķiras no valdības izveides. "Nav prezidenta, kas iedod stafetes zizli kādam, kas veido.
Te ir hronometra moments – jāizveido pārvalde divu mēnešu laikā, pretējā gadījumā tiks atlaista. Tas būs ļoti, ļoti interesants process," teica Rajevskis.
Politologs diskusijā Latvijas Televīzijā (LTV) pauda viedokli, ka partijas strādās pragmatiski un izskatīs, kurš ar kuru var sastrādāties, lai nesanāktu fatāla neveiksme.
SKSD vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš LTV prognozēja, ka koalīcijas sarunas būs ilgas un partijām neies viegli, un sarunas var ieilgt pat par spīti tam, ka ir jāveido galvaspilsētas budžets.
Arī "Re:Baltica” žurnāliste Sanita Jemberga prognozēja, ka politiķi sarunas novilks līdz pēdējais dienai, bet tad izdomās risinājumu, kas patīk visiem. Viņa pauda cerību, ka jaunā koalīcija nepārņems vecās Rīgas domes tikumus, un, ja sola jaunu politiku, tad arī nāks ar jaunu politiku.
Politologi bija vienisprātis, ka šajās vēlēšanās bijusi ļoti zema aktivitāte.
Rajevskis vērtēja – spriežot pēc debatēm medijos pirms vēlēšanām, iespējams, problēma bijusi tā, ka Rīgas domes deputāta amata kandidātiem nav izdevies "aizķert " vēlētāju uzmanību. Proti, politiķi nav gana izpratuši lietas, kas rīdziniekiem patiesi sāp un kas ir viņu ikdienas problēmas. Politiķi bieži vien par problēmām runājuši, taču viņu teiktais, iespējams, daļu nepārliecināja.
Ikstens sprieda, ka šoreiz vēlētāju aktivitāte bijusi par aptuveni trešdaļu zemāka nekā iepriekšējās vēlēšanās, un visiem politiskajiem spēkiem vēlētāji vairāk vai mazāk palikuši mājās.
"Tas ir būtisks [vēlētāju aktivitātes] samazinājums, un to nevarētu skaidrot tikai ar "Saskaņu"," uzskata Ikstens.
KONTEKSTS:
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās piedalījās kopumā 15 politiskie spēki. Vēlēšanās trīs iepriekšējās nobalsošanas dienās un vēlēšanu dienā, 29. augustā, kopumā nobalsojuši 171 591 vēlētājs jeb 40,6% balsstiesīgo rīdzinieku, un tā ir zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās Rīgā kopš 1997. gada.
