Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra norādīja, ka „Krievija ir izvēlējusies ilglaicīgu konfrontāciju – tas ir viņu stratēģiskais kurss – ar Rietumiem, ASV, NATO”. Tādējādi provokācijas var izpausties kā uzbrukumi kibertelpā un informatīvajā telpā. Turklāt, kā uzsvēra Skudra, „jaudīgs kiberuzbrukums” var nodarīt tikpat lielus postījumus kā militārs uzbrukums.
Vienlaikus politologs noraidīja militāra uzbrukuma iespējamību Baltijai, jo „tas faktiski nozīmētu kodolkaru”. Tiesa, Krievija var Baltijas jūrā rīkot treniņus un manevrus, simulējot Baltijas jūras piekrastes bloķēšanu, lai NATO valstis nespētu piekļūt Baltijai. Tomēr tas nenozīmē, ka Krievija gatavo uzbrukumus Baltijai.
Skudra piebilda, ka Latvijai ir svarīgi iegūt visus pierādījumus par provokācijām, lai informatīvajā karā tos liktu galdā.
Arī cits politologs – Andris Sprūds – pauda, ka „Krievija raustīs ES un NATO aiz ūsām Latvijas dēļ”. Viņš atzina, ka Latvija un Baltija var gaidīt pret sevi vērstu provokāciju virkni, tostarp ar militāru ievirzi.
Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un Zemnieku savienība) raidījumā „Pēcpusdiena”, stāstīdams par piektdien notikušo tikšanos ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas kolēģiem, uzsvēra, ka tiešs un atklāts Krievijas uzbrukums Baltijai nav ticams.
Viņš norādīja, ka Latvijas armija ir pietiekami spēcīga, lai spētu aizstāvēt valsti līdz NATO atnākšanai. Tomēr arī NATO spēku koncentrācija Baltijā ir jāpalielina. Ministrs atzina, ka Latvijai ir jāgatavojas uzbrukumiem kibertelpā un informatīvajā telpā.
Pusgadu, kamēr Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības padomē, visticamāk jārēķinās ar dažādām provokācijām, galvenokārt - ar informatīvām, piektdien izteicies Vējonis pēc tikšanās ar Baltijas valstu un Polijas aizsardzības ministriem Cēsīs.
Vējonis pieļauj, ka sagaidāmi valsts noniecināšanas pasākumi un amatpersonu nomelnošana, kā arī varētu notikt dažādas demonstrācijas un protesta akcijas. Tāpat arī valstij būs jāievēro kiberdrošības pasākumi.
Vējonis arī uzsvēra, ka Latvija ļoti rūpīgi gatavojas iespējamām provokācijām. Nav noslēpums, ka Krievija ik pa brīdim mēģina provocēt Baltijas valstis un nesenie gadījumi, kad Krievijas lidmašīnas pārkāpušas Igaunijas gaisa telpu, ir viena no šādām provokācijām, norādīja Vējonis.
Jau vēstīts, ka Nīderlandes Aizsardzības ministrija publiskoja video ar svētdien un pirmdien debesīs virs Baltijas jūras NATO patruļas kārtējo reizi fiksētajām Krievijas militārajām lidmašīnām.
Baltijas jūras reģiona patrulēšanas misijas lidmašīnas pirmdien fiksēja vairāk nekā 30 Krievijas militārās lidmašīnas, tai skaitā bumbvedējus, iznīcinātājus un kravas lidmašīnas. Lidmašīnas palika starptautiskajā gaisa telpā.
Svētdien četri „Tu-95” Krievijas stratēģiskie bumbvedēji, divi „Tu-22M” tālas darbības bumbvedēji fiksēti virs Baltijas jūras, vēlāk svētdien fiksētas „Tu-134” lidmašīnas, kuras izmanto treniņiem un pasažieru pārvadājumiem un viena „An-72” kravas lidmašīna.
Spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš šī gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, ES un citas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uz kurām Maskava atbildēja ar rietumvalstu pārtikas embargo.
