Iepriekšējos kovida pandēmijas viļņos Saeima īpaši nesteidzās atsākt sēdes klātienē, un arī šoreiz par to publiski jau paguvis izteikties Valsts prezidents Egils Levits. Viņaprāt, parlamenta darbs attālināti esot mazāk efektīvs un pieļaujams "ekstrēmās situācijās". Līdzīgi jau vairākkārt šo jautājumu centušies aktualizēt Saeimas opozīcijas deputāti, norādīja Saeimas prezidija loceklis, "Saskaņas" frakcijas pārstāvis Andrejs Klementjevs.
"Varbūt varētu vēl turpināt attālināti, bet pēdējā laikā ļoti bieži koalīcijas deputāti izmanto situāciju, kā vada sēdes, un ir Mandātu komisijā iesniegumi, ka ļaunprātīgi izmanto savas iespējas atslēgt deputātam mikrofonu, nedod iespējas izteikties. Es domāju, ka tas nenāk demokrātiskam procesam par labu," pastāstīja Klementjevs.
Nepieciešamību īpaši steigties ar Saeimas darbu klātienē nesaskata politoloģe, Rīgas Stradiņa Universitātes docētāja Lelde Metla-Rozentāle. Viņa norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikos daudzās nozarēs strādājošie un arī parlaments pierādījis spēju rīkoties arī attālinātā un daļēji attālinātā režīmā. Turklāt arī līdz šim klātienē strādājuši frakciju, komisiju vadītāji, Saeimas prezidijs.
Taču Saeimas sēžu zālē vienkopus pulcējas vairāk nekā 100 cilvēku, tāpēc saprotama būtu Saeimas sēžu atjaunošana klātienē, kolīdz epidemioloģiskos nosacījumus atvieglos visā valstī.
Metla-Rozentāle sacīja: "Ja mēs paskatāmies, kas šobrīd notiek skolās un kā omikrons pāriet no bērna uz bērnu, tad, protams, mūsu mērķis nav, lai deputāti vienreiz sanāk, puse apslimst, izņem slimības lapas un vispār nevar piedalīties parlamenta darbā."
Politoloģes vērtējumā priekšvēlēšanu laikā tribīne Saeimas sēžu zālē kļūst par vienu no instrumentiem, kā censties vairot savu publicitāti. Tas nav nekas nepareizs un ir daļa no demokrātiska Saeimas darba, taču opozīcijas īpaša un daudzkārtīga uzstāšana uz to rada pārdomas.
"Kā dažkārt redzams, arī klātienē deputāti sēžu laikā staigā apkārt, dzer kafiju, sarunājās ar kolēģiem. Neteiksim, ka klātienē viņi ir tik ārkārtīgi koncentrējušies darbam un tagad attālinātajā režīmā tas viss ir sabrucis. Es, ikdienā strādājot ar studentiem, redzu, ka pieauguši cilvēki spēj savākties, ja ir kādi iemesli strādāt attālināti. Tad teikt, ka deputāts ir tik bezspēcīgs, ka nespēj kvalitatīvi strādāt attālināti, tad jājautā, kāda vispār ir viņa kapacitāte būt šajā amatā," pauda Metla-Rozentāle.
Saeimas darbs visās tā izpausmēs ir klātienes pasākums, tāpēc sēdes Jēkaba ielā vajadzēja atjaunot jau senāk, uzskata politologs, sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis. Viņš uzsvēra, ka citās Eiropas valstīs parlaments jau strādā vienkopus.
Rajevskis skaidroja: "Saeimas darbs nav tikai pogu spaidīšana balsojumos. Tā debašu kultūra neattīstās un klibo, un tās kļūst nepārskatāmas, ja nav klātienē. Turklāt politika sastāv no savstarpējas komunikācijas, nevis tikai caur “Zoom” vai telefoniski. Tāpēc liekas, ka fundamentāli izpaliek sarunāšanās un ilgtermiņā tas negatīvi ietekmē Saeimas darbu. Tāpēc es uzskatu, ka Saeimas darbam vajadzēja atsākties jau tad, kad deputāti bija apliecinājuši vakcinēšanos pret Covid-19."
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) jau apliecinājusi, ka Saeima tuvāko nedēļu laikā plāno atsākt plenārsēdes klātienē.
KONTEKSTS:
Ar nelieliem pārtraukumiem Saeima strādā attālināti jau trešo gadu.
Pagājušajā nedēļā Saeimā noraidīts opozīcijas deputātu priekšlikums atsākt parlamenta darbu klātienē.
Priekšlikums sākt darbu klātienē tika noraidīts, vien 36 deputātiem balsojot “par”. Koalīcijas deputāti skaidroja, ka atgriezīsies pie darba klātienē, ja tādu lēmumu pieņems Ministru kabinets.
Taču, lai arī Saeima strādā attālināti, deputātiem joprojām tiek maksātas kompensācijas gan transporta līdzekļa izdevumiem, gan dzīvesvietas īrei. Lielākās kompensācijas par pērnā gada decembri saņēmis Nacionālās apvienības deputāts Edmunds Teirumnieks – 852 eiro un ārpusfrakciju deputāte Ramona Petraviča – 850 eiro.
