Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” piektdien, 8.jūlijā, viņa sacīja, ka viena lieta ir sava tēla veidošana, kā dēļ tiek apmeklēti „Ghetto Games” un citi pasākumi un tiek parādīta tuvība tautai. Taču tā ir tikai „virspusēja glance”, kas aizēno prezidenta nepietiekami aktīvo darbu, risinot dažādas sociālās un ekonomiskās problēmas.
Tomēr tieši tur ir nepieciešams smagāks darbs un jāpieņem nepopulārāki lēmumi, norādīja Kreituse.
Prezidentam būtu arī jāaktualizē sava darbība ārpolitikā, jo viņš esot devies sava priekšteča Andra Bērziņa pēdās. Proti, Vējoņa darbs ir bijis nemanāmāks nekā pārējo Baltijas valstu vadītāju – Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa un Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites – paveiktais.
Pretēji gan domā ārpolitikas zinātāja Žaneta Ozoliņa, kas uzsvēra, ka Vējonis ir strādājis atbilstoši savam pirmajam prezidentūras gadam. Viņasprāt, prezidents sevi ir labi parādījis ārpolitikā gan vizīšu un uzstāšanos laikā, gan sadarbojoties ar Ārlietu ministriju. Vējonis ir spējis pārskatīt ārpolitiskās prioritātes.
Bijušais aizsardzības ministrs, pirms tam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis par Valsts prezidentu kļuva pirms gada – 2015.gada 8.jūlijā.