Vērtējot Latvijas prezidentūru, Ozoliņa tai liktu augstāko atzīmi, īpaši ņemot vērā, ka mūsu valstij tā bijusi pirmā prezidentūra.
Tāpat būtiski, ka prezidentūra notikusi sarežģītā laikā, jo teju katru mēnesi notikusi krīze: gan terorakti, gan mēģinājumi vienoties par situācijas stabilizēšanu Ukrainā, gan Grieķijas finansu palīdzības sarunas. „Visās šajās situācijās Latvija spēja godam pildīt savus pienākumus,” saka Ozoliņa.
Viņa gan arī atzīst, ka to, kādā mērā sasniegti prezidentūras mērķi, varēs novērtēt vien pēc kāda laika.
Komentējot Austrumu partnerības samitu Rīgā, politoloģe norāda – lai kā Latvija censtos, tā nevar ietekmēt valstu viedokļus, bet gan tos samērot un salāgot, lai varētu nonāk līdz kopīgai deklarācijai.
„Rezultāti, protams, nav pietiekami un efektīvi,” saka Ozoliņa, piebikstot, ka jānodala tas, ko varēja izdarīt Latvija, un jautājumi, ko nevaram ietekmēt. Un tā neesot Latvijas kļūme vai neizdarība.
Ozoliņa arī stāsta, ka pēdējos mēnešos pati bija iesaistīta pasākumu organizēšanā un dalībā, un daudzi cilvēki pauduši, ka Latvija prezidentūrā spēj darboties mērķtiecīgi un organizēti. Tas neesot retums, ka mazo valstu prezidentūras ir labāk organizētas, kompaktākas un mobilizētākas.
„Tik tiešām priekšstats par Latviju kā par veiksmīgu prezidentūru būs pievienotā vērtība Latvijas tēlam,” saka politoloģe.
Par Latvijas prezidentūru iepriekš gan izskanējuši pretrunīgi viedokļi, tostarp dažādi ES līmeņa politiķi arī kritiski atsaucās par Latvijas paveikto. Secināms, ka veiksmīgi prezidentūra bijusi tehniskā līmenī, bet stratēģiska ilgtermiņa skatījuma uz daudzām lietām esot pietrūcis.
Nākamā valsts, kas no Latvijas pārņem ES Padomes prezidēšanu, ir Luksemburga.
