Politoloģe Iveta Kažoka sarunā ar Latvijas Radio pauda, ka no valdības tēla viedokļa lēmums par Krieviņa aiziešanu no amata “izskatās briesmīgi”, jo dienas laikā pazūd ierēdnis, kas sācis reformas, un nav nekāda skaidrojuma - tas izsauc spekulācijas un iedragā arī premjera reputāciju.
Kažoka norādīja, ka parasti šādās situācijās ir kāds abu pušu kopīgs paziņojums, pieklājības frāzes, pateicības par darbu, bet šoreiz nekā tāda nebija. Turklāt nepatīkami pārsteidz, kā šāds nozīmīgs lēmums komunicēts, jo tas rada pamatu baumām par valdības plāniem, pauda politoloģe.
Arī politologs Filips Rajevskis LTV “Rīta panorāmai” sacīja, ka abas puses cieti ietur klusumu, lai gan šajā situācijā būtu nepieciešams plašāks skaidrojums.
Savukārt Kažoka atgādināja, ka premjeram Mārim Kučinskism (Zaļo un Zemnieku savienība) tas nav pirmais “panikas gadījums”, kas grauj viņa paša tēlu. Līdzīgi notika ar “nodokļa haosu” pērn decembrī, kad pēc budžeta pieņemšanas tika mainīts lēmums par sociālajām iemaksām un mikrouzņēmuma nodokļa likmēm šogad. Arī toreiz lēmums nebija labi komunicēts, un var spriest, ka premjeram raksturīgi ne īpaši pārdomāt, kāda ietekme ir impulsīviem lēmumiem uz viņa tēlu.
“Tādi ierēdņi kā Krieviņš apkārt nemētājas,” pauda Kažoka.
Viņa norādīja, ka nākamajam Valsts kancelejas vadītājam jābūt drosmei ķerties klāt tām reformām, kuras iesāka Krieviņš.
Kažoka atzina, ka pēc Krieviņa aiziešanas grūti noticēt, ka reformas virzīsies tik strauji, kā iepriekš, Kučinskim būs grūti ar reformu tālāku virzību, “ja viņš vispār ir tajās ieinteresēts”.
Arī Rajevskis prognozēja, ka nākamā Valsts kancelejas vadītāja meklējumi nebūs vienkārša un tā ir liela problēma; tā ir pirmkārt premjera problēma, bet arī valstiska problēma, ka šis amats ir brīvs un nav cilvēka, kas pieņem lēmumus.
Arī Rajevskis norādīja, ka būs jāatrod cilvēks, kas spēj īstenot reformas, “nav iekšā sistēmā”, jo sistēmas cilvēkiem būs sarežģītāk īstenot reformas.
Jau ziņots, ka Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) jau ilgstoši nav bijis apmierināts ar Mārtiņa Krieviņa darbu, kurš pēc abpusējas vienošanās pamet Valsts kancelejas direktora amatu, liecina Latvijas Radio rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Krieviņš nesen pieteica apjomīgu reformu valsts pārvaldē, kas centralizētu grāmatvedību un citas atbalsta funkcijas. Reforma paredzēja samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 7-10%, kas ir aptuveni 7000 darba vietu. Tāpat Krieviņš vadīja komisiju, kas vērtēs pretendentus uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu.
