Politoloģe: Straujumai svarīgākais uzdevums būs nepieļaut populismu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ja prezidenta uzaicinātā premjerministres amata kandidāte Laimdota Straujuma gūs Saeimas uzticību, viens no viņas svarīgākajiem uzdevumiem šajā, vēlēšanu gadā būs nepieļaut populismu un īstenot racionālo politiku – nesolīt to, ko nevar izpildīt, Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena" atzina politoloģe Daina Bāra.

Viņa pieļāva, ka prezidents izšķīries aicināt „Vienotības" virzīto kandidāti Straujumu, ņemot vērā Straujumas pieredzi un izglītību (doktora grādu ekonomikā), pieredzi darbā, un to, ka viņai ir pieredze un izpratne par šīs valdības darbu. „Viņa spēj strādāt komandā, kas ir svarīgi šajā situācijā, kad nav laika iešūpoties, bet darbs jāsāk nekavējoties," norādīja Bāra.

Politoloģe arī apsveica prezidentu „ar tādu izvēli un drosmi" - nominēt sievieti par premjerministri.

Bāra uzskata, ka Straujumai tagad svarīgi būtu veidot spēcīgu komandu, jo tikai ar to var panākt labu darbu, kā arī motivēt šo komandu strādāt, un būtiski, lai komandā būtu cilvēki, kas spētu profesionāli atbildēt par sev uzticēto sfēru.

Šis būs sarežģīts gads, priekšā ir vēlēšanas, un būs svarīgi „neiziet uz populismu, ko partijas gribēs darīt", vajadzētu būt ļoti racionālajai pieejai un politikai – nesolīt to, ko nevar izdarīt, uzsvēra Bāra.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien nolēma oficiāli aicināt "Vienotības" virzīto premjera amata kandidāti, pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu veidot nākamo valdību

"Vienotība" svētdienas vakarā valdes sēdē nolēmusi par Ministru prezidenta amata kandidātu virzīt pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu.

Reformu partijas (RP) valde un frakcija pirmdien nolēma atbalstīt Straujumu virzīšanai premjera amatam. Savukārt Nacionālā apvienība (NA) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paudušas konceptuālu atbalstu.

Pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība”) no amata atkāpās novembra nogalē, līdz ar to krita viņa vadītā valdība. Premjers atkāpās, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikala „Maxima" ēkas jumtam, gājuši bojā 54 cilvēki.

Līdz šim partijas nespēja atrast premjera amata kandidātu, kuru prezidents būtu gatavs nominēt šim amatam. Prezidents „izbrāķēja" aizsardzības ministru Arti Pabriku, bijušo kultūras ministru Intu Dālderi un bijušo ekonomikas ministru un tagadējo eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu, kā arī otro reizi nenominēja „Vienotības" virzīto Pabriku.

Prezidents deva partijām laiku līdz 7.janvārim vienoties par nākamā premjera amata kandidātu, pretējā gadījumā solot šajā dienā nosaukt savu kandidātu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti