Politoloģe: Saeimas vēlēšanas šogad būs «karstas» un konkurence – milzīga

2022. gads ir Saeimas vēlēšanu gads. Vismaz gada sākumā, pieaugot preču un pakalpojumu cenām, šis gads būs finansiāli sāpīgs gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Politoloģe, domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka prognozē, ka vēlēšanās konkurence būs milzīga, bet politiskās likmes – augstas.

Politoloģe: Saeimas vēlēšanas šogad būs «karstas» un konkurence – milzīga
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Latvijas Radio: Vai politiķi šajā laikā būs gatavi, piemēram, samazināt nodokļus vai palielināt pabalstus, vai arī šādus lēmumus atliks uz vēlāku laiku, kad politiskās kaislības norimsies?

Drosmes līdz vēlēšanām politiskajām partijām noteikti nebūs. Ja tiks pieņemti kaut kādi negaidīti lēmumi, tad tie drīzāk būs kaut kādi populāri lēmumi, kaut kas līdzīgs kā kompensācijas par kovidu pagājušajā gadā pensionāriem vai cilvēkiem ar maziem bērniem. Bet diez vai politiķi riskēs veikt nozīmīgas reformas laikā pirms vēlēšanām. Un tas iemesls ir diezgan vienkāršs –

šī gada vēlēšanas būs ļoti karstas, dažas partijas nav pārliecinātas par to, ka tās vispār iekļūs nākamajā parlamentā, konkurence būs milzīga, un šādos apstākļos partijas, kas arī līdz šim nav izrādījušas milzīgu drosmi, droši vien uz riskantiem soļiem centīsies neiet.

Latvijā šogad ienāks arī vērienīgs finansējums no Eiropas Savienības (ES). Vai politiķi būs gatavi to atklāti sadalīt? Vai tomēr varēsim sagaidīt arī skandālus un vēlmi sadalīt naudu "savējiem"?

Nepilnie divi miljardi, kam Latvija pieteikusies no ES Atveseļošanas fondiem, pēc būtības tikuši sadalīti aizpagājušā gada beigās starp dažādām ministrijām, partijām. Tur sevišķi daudz ko pārdalīt vairs nav atlicis. Šogad jāseko līdzi, lai tā nauda, kas tiek sadalīta dažādos konkursos – ka tie konkursi ir godīgi. Es domāju, ka šajā gadā, ņemot vērā to, ka tas ir vēlēšanu gads, vismaz līdz oktobrim nevajadzētu būt lielām bažām, ka konkursi varētu būt negodīgi, bet tie nedaudz paslēpj to sistēmisko problēmu, proti, kādā veidā mēs nonācām tieši līdz tādām atbalstītajām aktivitātēm, kādām nonācām.

Vai ir kaut nedaudz mainījusies politika šajā jomā?

Es gribētu cerēt, ka nav tik daudz reālas korupcijas. Ka nav tā, ka politiķi sadala naudu sev, lai viņiem pašiem personīgi no tā ir kaut kāds labums, bet vienlaikus slēgtais process, ka reālie lēmumi tiek pieņemti aiz slēgtām durvīm, bieži vien pat partijas biedriem Saeimā nezinot, kas ir īstie lēmuma pieņēmēji, – tas nav mainījies.

Šaurais loks, slepenība un dažu cilvēku priviliģētā iespēja būt tiem, kas pēc būtības lemj par šādu milzīgu naudas resursu sadali, tas ir palicis pa vecam.

Vai vēlēšanu gadā varam arī sagaidīt kādus lēmumus, kas būs mazāk racionāli, ekonomikas izaugsmei svarīgi, bet vairāk populistiski?

Ja mēs skatāmies tīri uz valdības reitingiem, es domāju, ka vairākām partijām šobrīd ir vēlme uzlabot savu popularitāti un parādīt savas priekšrocības, salīdzinot ar tām partijām, pret kurām tās cīnīsies vēlēšanās. Teiktu, ka drīzāk ir sagaidāmi populāri lēmumi, lai uzlabotu šīs valdības reputāciju, nekā nav sagaidāmi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti