Skaidrojot Saeimas zemos reitingus, Kreituse pauda, ka parlaments Latvijā dzīvo savu dzīvi, bet iedzīvotāji – savu. “Ir sajūta, ka mēs runājam, mūs it kā dzird, bet tikko aizveras durvis aiz muguras, tā vairs nedzird,” situāciju raksturo Kreituse. Viņasprāt, cilvēki Latvijā jūtas pazemoti un apvainoti, kas esot skaidrojams ar cinismu no politiķu puses.
Kreituses vērtējumam piekrīt arī sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Viņu izbrīna politiķu lielā atrautība no iedzīvotājiem, jo Latvija ir maza valsts, kur cilvēki viens otru pazīst. Viņš arī pauž bažas par nākamā gada valsts budžetu, kas sāpīgi varētu skart atsevišķas iedzīvotāju grupas.
Tajā pašā laikā Kaktiņš atzīst – tas, ka partijām gadās kāda ķeza, tas ir neizbēgami. Taču Latvijā esot strukturālas problēmas, jo nedarbojas citās demokrātiskās valstīs esošā svārsta sistēma, proti, pozīcijas un opozīcijas maiņa.
Turklāt neuzticība parlamentam un valdībai rezultējas cilvēku attieksmē pret likumiem, noteikumiem, un Latvijā visspilgtāk tas izpaužas nodokļu maksāšanas jautājumā, norāda sociologs.
Abi eksperti norāda uz profesionālu un pieredzējušu cilvēku nepieciešamību politikā. Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka gan atzīst – Latvijā pieredzējuši un spēcīgi profesionāļi reti vēlas nākt politikā. Viņš kritiski vērtē situāciju parlamentā, sakot, ka politiķi Saeimā “kašķi meklē uz katra stūra” un mēģina pēc iespējas viens otru pazemot.
Šāda sabiedrības neuzticēšanās varai var negaidīti izpausties vēlēšanās. Tas pašlaik esot vērojams ASV un kādā brīdī notiks arī Latvijā, lēš Kaktiņš. Savukārt Saeimas “Vienotības” frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns netic, ka Latvijā var notikt tāda “katastrofa” kā, piemēram, “Brexit”.
