Ar grozījumiem Saeimas kārtības rullī visu Saeimas opozīcijā esošo partiju – „Saskaņas”, Latvijas Raģionu apvienības un „No sirds Latvijai” (NSL) – deputāti rosināja paredzēt stingrākas prasības ministriem nodrošināt atbildes uz deputātu jautājumiem.
Saeimas deputāts Gunārs Kūtris raidījumā „Pēcpusdiena” skaidroja, ka agrāk ministri visai bieži gāja uz Saeimu sniegt mutiskas atbildes uz parlamentāriešu jautājumiem, taču pēdējo divu Saeimas sasaukumu laikā valdības pārstāvji vairs tā nedarot, arī īsti nepamatojot šādu rīcību.
Vienīgais, kas var attaisnot ministru neierašanos Saeimā, ir slimības lapa vai komandējums, uzskata Kūtris, atgādinot, ka Latvija ir parlamentāra valsts.
Pozīcijā esošas „Vienotības” Saeima deputāte Solvita Āboltiņa raidījumā „Pēcpusdiena” atzina, ka saskaņā ar pašreizējo kārtību ministriem obligāti ir deputātiem jāsniedz rakstiskas atbildes. Ja ar tām nepietiek, tikai tad ministram jādodas sniegt mutisks skaidrojums.
Turklāt pašreizējā kartība ir visai formāla – pieļaujams noteikts skaits jautājumu un konkrēts laiks atbildēm. Opozīcija piedāvājusi daudz garāku ministru iztaujāšanas procedūru.
Āboltiņa atzīst, ka „Vienotība” balsojumā par opozīcijas priekšlikumu atturējusies, jo uzskata, ka par šo jautājumu vispirms būtu jāizdiskutē Saeimā pārstāvēto partiju frakcijās. Turklāt šis priekšlikums būtu skatāms līdz ar citām iespējamām izmaiņām Saeimas kārtības rullī. "Par to ir jādiskutē, jo tas ir viens no opozīcijas instrumentiem,” teica Saeimas deputāte.
Tikmēr politoloģe Bāra Latvijas Radio norādīja, ka parlamentārā valstī ir ļoti svarīgi nostiprināt attiecības starp valdību un parlamentu, kas ir atbildīgs par valdības darbu. Tāpēc opozīcijas virzītais priekšlikums, pēc politoloģes domām, būtu atbalstāms.
"Nepieciešams lielāks spiediens no Saeimas un premjeres puses, lai ministri ietu uz Saeimas sēdēm, jo tas celtu Saeimas un arī valdības prestižu," uzskata Bāra,
norādot, ka šāda pieredze, kad ministri regulāri atskaitās parlamentāriešiem par savu darbu, ir arī citās valstīs.
