Pusdiena

Latgalē jauna pieturvieta par 100 tūkstošiem; Zemgalē - platformas desmitiem braucēju

Pusdiena

Izņemtais kontrabandas cigarešu apjoms rekordliels: 9 mēnešos vairāk nekā 91 miljons

Politoloģe: «KPV LV» un JKP varētu piedāvāt katra savu valdības komandu

Politoloģe: «KPV LV» un JKP varētu piedāvāt katra savu valdības komandu

Politiskās partijas, kas varētu uzņemties centrālo lomu valdības veidošanā, otrdien, 9.oktobrī, sāks divpusējās sarunas. Tikmēr politoloģe Ilze Ostrovska vērtē, ka “KPV LV” un Jaunā konservatīvā partija (JKP) varētu piedāvāt prezidentam katra savu valdības komandu.

ĪSUMĀ:

  • Šonedēļ intensīvs sarunu grafiks ir paredzēts partijai “KPV LV”, tomēr - kad un ar ko paredzēts tikties, partijas pārstāvji medijiem nevēlas atklāt.
  • To gan neslēpj Jaunā konservatīvā partija, kura otrdien tiksies gan ar “KPV LV”, gan "Attīstībai/Par!".
  • Politoloģe vērtē – kardinālas vienošanās politiķi panākt negrasās, bet sarunām ir liela nozīme.

Vēlēšanu rezultāti skaidri norādīja, ka līderpozīcijas valdības veidošanā ir jāuzņemas divām partijām – “KPV LV” un Jaunajai konservatīvajai partijai. Tomēr Ministru prezidents var būt tikai viens.

Un pārliecību, ka šis amats pienākas viņam, Latvijas Radio ēterā nepārprotami apliecinājis “KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems: „Mēs uzskatām, ka, cienot demokrātiju, prezidentam ir jādod Ministru prezidenta amata kandidāta nosaukums tai partijai, kas ir uzvarējusi nosacīti vēlēšanās no to partiju grupas, kas var sastādīt valdību. Par “KPV LV” ir nobalsojuši par 5 570 cilvēkiem vairāk. Tā ir vismaz viena Smiltene.”

Bet to, kādas ir Jaunās konservatīvās partijas politiskās ambīcijas ieņemt premjera krēslu, Jānis Bordāns līdz šim nav teicis tieši. Arī pirmdien uz žurnālistu jautājumu, vai tiek pieļauta doma atstāt premjera amatu Gobzemam, Bordāns nav sniedzis konkrētu atbildi: „Šis sarunu raunds neietver fiziski ministriju, premjeru vietu sadalījumu. Mēs pārrunātu katras partijas uzstādījumu.”

Līdzšinējās attiecības Bordāna un Gobzema starpā grūti nosaukt par miermīlīgām. Bordāns grasās sūdzēties Zvērinātu advokātu padomei saistībā ar profesionālu advokātu strīdu abu starpā. Arī priekšvēlēšanu retorika gājusi augstos toņos. Tagad Gobzems vēlas celties pāri šiem strīdiem.

„Jāuzsver, ka es esmu viens nopietns premjera amata kandidāts. Un premjera ministra amata kandidātam jārīkojas kā paraugam sabiedrības priekšā un jāprot stāvēt pāri jebkādām emocijām, un jārīkojas valstiski valsts labā,” sacīja Gobzems.

“KPV LV” un JKP pārstāvju tikšanās sākusies pulksten 11.30. Kaut gan politiķi kardinālas vienošanās panākt negrasās, šīm sarunām ir liela nozīme, vērtē politoloģe Ilze Ostrovska.

„Šī tikšanās varbūt ir pat daudzslāņaināka, nekā pirmajā brīdī izskatās. Atspēriena punkts ir – kurš var izveidot komandu. Tīri matemātiski, manuprāt, viņi abi varētu izveidot komandas, ja kāda no partijām piekrīt gan vienam, gan otram variantam. Iespējams, viņiem ir jāpiedāvā savas komandas prezidentam, un tad jau prezidents izlems, kuram dot priekšroku. Viņi savā starpā vai ēterā televīzijā vai radio var strīdēties līdz apnikumam. Tam nav praktiska seguma, ja netiek veiktas tālākās darbības,” komentē Ostrovska.

Pašlaik iespēju kombinēt valdību no dažādiem politiskajiem spēkiem ir pārāk daudz, un tāda situācija Latvijas politiskajā arēnā kopš neatkarības atgūšanas vēl nav bijusi, secina politoloģe. Turklāt, viņasprāt, spēku samērs var mainīties pat pēdējā brīdī, nonākot līdz balsojumam parlamentā. Līdz ar to prognozēt, kādas būs valdības aprises, šobrīd ir pāragri.

KONTEKSTS:

13.Saeimas vēlēšanās 6.oktobrī  bija zemākā vēlētāju aktivitāte parlamenta vēlēšanās kopš neatkarības atjaunošanas. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Saeimā iekļuvuši septiņi politiskie spēki.

Visvairāk mandātu – 23 – 13. Saeimā ieguva “Saskaņa”, kura paziņoja, ka tai pienākas veidot valdību.  Tiesa, neviens no sešiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem nav gatavs ar to sadarboties. Tāpēc “KPV LV”, kura ierindojās otrajā vietā un ieguva 16 deputātu vietas, uzskata, ka valdība jāveido tai kā nākamajam populārākajam spēkam, kurš spējīgs izveidot valdību. Mazāk procentu balsu, bet tikpat daudz deputātu vietu ieguvusī Jaunā konservatīvā partija arī nav atteikusies no iespējas veidot valdību.

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 1078 iecirkņiem no 1078

Dati: CVK. Atjaunots: 07.10. 16:57

23 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
16 vietas Politiskā partija "KPV LV"
16 vietas Jaunā konservatīvā partija
13 vietas Attīstībai/Par!
13 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
11 vietas Zaļo un Zemnieku savienība
8 vietas Jaunā VIENOTĪBA
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti