Sadaļas Sadaļas

Politoloģe: Jaunie ministri nav izcēlušies savās nozarēs; par valdības stiprināšanu nevar runāt

Izmaiņas valdības sastāvā neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām nav liels pārsteigums. Visticamāk, atsevišķi politiskie spēki vēlējās pēdējās dienās iegūt vēl kādus “plusus” tajās pašvaldībās, kur nav pārliecības par iekļūšanu novadu domēs. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja Ilga Kreituse. Politoloģe arī skaidroja, kurš no jaunā valdības sastāva būs lielākais ieguvējs, ņemot vērā, ka tas nestiprina valdību. 

Politoloģe norādīja, ka politiskās partijas ir sapratušas, ka 5. jūnijā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas ir ģenerālmēģinājums pirms Saeimas vēlēšanām, tādēļ arī jaunās koalīcijas veidošanas sarunas netika atliktas pēc vēlēšanām, kā sākotnēji tika solīts. 

Vienlaikus pašvaldību vēlēšanas ir veids, kā pretnostatīt savu partiju pret citām, tādēļ valdošās partijas vēlējušās iegūt sev izdevīgākas pozīcijas pirms tām. Tomēr Kreituse ir pārsteigta par sarunu iznākumu. 

Viņa skaidroja, ka sarunas notikušas, lai novērstu politiskās krīzes un stiprinātu koalīciju, bet apšauba to, vai valdība ar jauno sastāvu kļuvusi stiprāka. 

Jaunie ministri nav izcēlušies savās nozarēs 

Par valdības stiprināšanu šobrīd tomēr nevar runāt, jo jaunie ministri nav izcēlušies savas atbildības nozarēs, skaidroja politoloģe. 

Kreituse apšaubīja jauno ministru izvēli. Viņa pauda, ka jaunajiem amatiem izvēlētie politiķi viennozīmīgi ir speciālisti savās jomās un viņiem ir laba izglītība, tomēr attiecīgajiem ministru posteņiem izvēlēti cilvēki, kas nav bijuši saistīti ar konkrētu nozari. Kā par piemēru minot Marijas Golubevas (“Attīstībai/Par!”) kandidatūru iekšlietu ministres amatam. 

Tāpat politoloģe apšauba arī Jāņa Vitenberga (Nacionālā apvienība) atgriešanos ekonomikas ministra amatā.

Viņa norādīja, ka Vitenberga “lielais ekonomikas plāns ārpus Covid-19 tirdzniecības ierobežojumiem” nav redzams. 

Kopumā politoloģe apšauba jauno ministru spēju stiprināt valdību, tomēr uzskata – tā ir spējīga noturēties līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. 

Izglītības un zinātnes ministra rokāde – politiski neloģiska

Kreituse norādīja, ka izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas nomaiņa ir liels pārsteigums no JKP. Viņa pauda neizpratni par to, ka Šuplinsku nomainīja kādreizējā IZM parlamentārā sekretāre. 

Pēc politiskās loģikas parlamentārais sekretārs ir līdzatbildīgs tam, ko darīja ministrs, tādēļ šāda nomaiņa esot neizprotama. Kreituse norādīja, ka šāds solis norāda uz JKP iekšējo krīzi. “Ne velti Šuplinska izstājās no Jaunās konservatīvās partijas,” sacīja politoloģe. 

Par spīti tam, ka JKP savā paspārnē ieguva jaunu ministra posteni, partijas iekšienē ir krīze, pauda Kreituse. Viņa norādīja, ka JKP nemācās no vēstures piemēriem, “pārbīdot ministrus, kas ir nestabili savā darbībā”. 

Topošā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) Latvijas Radio intervijā pauda, ka ir brīži, kad, “jūtot attiecīgu sabiedrības viļņošanos, valdībai ir jāsper šādi restarta soļi”. Viņa sacīja, ka izmaiņas valdības sastāvā ir iespēja visai valdībai restartēties, kas pēc beidzamā “smagā gada un izaicinošā skrējiena” ir vajadzīgs, lai ieviestu jaunas vēsmas. 

Lielākais ieguvējs – “Jaunā Vienotība”

Tāpat Kreituse atklāja, ka lielākais ieguvējs no valdības sastāva izmaiņām ir premjera pārstāvētā partija “Jaunā Vienotība”. 

Viņa skaidroja, ka partija saglabājusi gan premjera, gan finanšu ministra amatu, kas, visticamāk, palīdzēs šai valdībai noturēties līdz nākamajām, 14. Saeimas vēlēšanām. 

Vienlaikus Kreituse atzīmēja, ka finanšu ministra Jāņa Reira darbu citas partijas pēdējā laikā bija kritizējušas. Tas, viņasprāt, arī ir viens no iemesliem, kādēļ partija “KPV LV” vairs neturpinās darbu valdībā. 

Tomēr valdības vadītāja un finanšu ministra amatu saglabāšana ir valdības stabilitātes rādītājs, akcentēja politoloģe. 

KONTEKSTS:

Turpmāk koalīcijā būs četras partijas – Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā Vienotība". Līdzšinējos "KPV LV" ministru posteņus sadalīs. Iekšlietu ministre būs Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"), labklājības ministrs – Gatis Eglītis (JKP), ekonomikas ministrs – Jānis Vitenbergs (NA). Izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) vietā nāks Anita Muižniece.

Parakstot sadarbības memorandu, koalīcija vienojās kā prioritāti izvirzīt eksportspējīgu uzņēmumu stiprināšanu un attīstīšanu.

Partijas "KPV LV" Saeimas frakcija pēc izslēgšanas no koalīcijas balsos atbilstoši saviem uzskatiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt