Bikava apšaubīja, ka no pēdējo divu nedēļu politiķu sarunām iegūs Latvijas sabiedrība: “Manuprāt, šis laiks ir pazaudēts un pazaudēts diezgan smagi. Kā redzam, budžeta nav, pat izstrāde nav uzsākta, jo budžetu veido un apstiprina Ministru kabinets un tikai tad tas iet uz Saeimu.”
Viņa gan pieļauj, ka situācija, kas pašlaik izveidojusies, varētu veidot vieglāku ceļu nākamajam premjera amata kandidātam, jo kādas no partiju nosauktajām “sarkanajām līnijām” varētu tikt padzēstas.
Pēc 13. Saeimas vēlēšanām premjera amatam tik nominēti divi kandidāti – Jānis Bordāns no Jaunās konservatīvās partijas un Aldis Gobzems no “KPV LV”. Bikavas ieskatā neizdošanās valdības veidošanā saistīta ar pieredzes trūkumu: “Tomēr diplomātijas trūkums, elastības trūkums sarunās. Un princips, ka sākumā jāvienojas par darbiem un tad ir jādala ministrijas. Un Gobzema gadījumā pēdējo dienu notikumi, straujās pārmaiņas, agresīvā, pat konvulsīvā raušanās pēc plāna apstiprināšanas, lai gan valdības deklarācija tā arī nav tapusi.”
KONTEKSTS:
Aldis Gobzems no partijas “KPV LV” ir jau otrais premjera amata kandidāts, kuram prezidents divu mēnešu laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām uzticēja veidot valdību. Pirms tam izgāzās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna mēģinājums.
Gobzemam tika dots laiks līdz 10. decembrim, lai vienotos par valdības aprisēm. Sarunas sāka sešas no septiņām Saeimā iekļuvušajām partijām, jo no sadarbības ar “Saskaņu” tās atteicās jau pirms vēlēšanām. Drīz vien Gobzems no sarunām izslēdza “Attīstībai/Par!”, vainojot to aizmuguriskajā citas valdības veidošanā. Tad JKP kategoriski atteicās sadarboties ar Zaļo un Zemnieku savienību, bet Gobzems vēlējās redzēt ZZS valdībā.
7. decembrī Gobzems atsauca savu valdības piedāvājumu partijām un valdībā aicināja bezpartijiskus profesionāļus. Ja šāda valdība netiks apstiprināta, Gobzems lūgšot izsludināt ārkārtas vēlēšanas. Pēc tam “Jaunā Vienotība”, JKP un Nacionālā apvienība atzina, ka nevar turpināt sarunas par Gobzema valdību.
Tomēr pāris dienas vēlāk kļuva zināms, ka Gobzems vairs neuzstāja uz valdību no bezpartijiskajiem ministriem, bet piedāvāja partijām jaunu plānu - turpināt diskusijas četru partiju sastāvā, bez ZZS.
