Par izmaiņām balsoja 53, pret - 3, atturējās viens deputāts.
Pirms izskatīt šo likumprojektu, Saeima nolēma līdz vienai minūtei samazināt debašu laiku, un Aldis Gobzems un vairāki citi opozīcijas deputāti atstāja zāli un debatēs nepiedalījās.
Izmaiņas paredz, ka politiskajām partijām, par kurām pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, turpmāk piešķirs budžeta finansējumu 4,5 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās. Tāpat partijām piešķirs 0,5 eiro par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldību vēlēšanās un 0,5 eiro par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Paredzēts, ka maksājumus veic divas reizes gadā — līdz 15. janvārim un līdz 15. jūlijam.
Kopējais vienai politiskajai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējuma apmērs viena kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro.
Partijām līdz 2022.gada beigām kopējais finansējums nedrīkstēs pārsniegt 1950 minimālās algas. Palielinoties minimālajai algai, pieaugs arī partijām paredzētais finansējums.
Pēc Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārrēķina paredzēto valsts budžeta finansējumu, ievērojot Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, un to izmaksā, sākot ar nākamo kalendāra gadu.
Finansējumu nepiešķirs par tām balsīm, kas pašvaldību vēlēšanās atdotas par vēlētāju apvienībām vai divām vai vairākām partijām, kuras startēja vienā sarakstā, bet nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.
Valsts finansējumu varēs apturēt, ja partijai piešķirtā valsts budžeta nauda attiecīgajā gadā vairāk nekā 30 000 eiro apmērā izlietota nelikumīgi un lēmums par pretlikumīgi izlietoto valsts finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā ir stājies spēkā.
Visvairāk no partijām paredzētajiem 4,5 miljoniem eiro nākamgad saņemtu “Saskaņai” - 800 000 eiro.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) debatēs uzsvēra, ka ar šo lēmumu “mēs stiprināsim nākotnes paaudzēm demokrātiju mūsu valstī”.
Kariņš norādīja, ka pašlaik nereti partijām nauda nāk no cilvēkiem, kas ir gana dāsni, lai ziedotu, un tas dod nesamērīgu ietekmi atsevišķiem indivīdiem, un viņu viedokļi gūst priekšroku.
Eiropas Savienības valstīs šo problēmu risinās ar to, ka partijas finansē no publiskās naudas, - nodokļu maksātāji kopumā ietekmēs partiju aktivitāti, nevis atsevišķi indivīdi, norādīja Kariņš.
Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”) debatēs norādīja, ka ir jāpieņem arī lēmumi, kas nebūs uzreiz populāri, bet atstās ilgtermiņā pozitīvu ietekmi, valsts finansējums ļaus celt arī partiju kapacitāti un izstrādāt kvalitatīvus lēmumus.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" par iniciatīvu, kas paredz neatbalstīt likumprojektu par būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskajām partijām, iepriekš tika savākti vairāk nekā 10 000 paraksti.
