Dienas ziņas

Dome pārsūdzēs tiesas spriedumu par vēja parka izbūvi

Dienas ziņas

Cēsu pansionātā rudeni gaida ar bažām

Administratīvo reģionu izveidei nav politiskā atbalsta

Politiskā atbalsta trūkuma dēļ par administratīvo reģionu izveidi varētu lemt vien nākamā Saeima

Pagājušajā nedēļā pašvaldību vadītāji izvēlējās jaunu piecu Latvijas plānošanas reģionu politisko vadību. Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Rīgas plānošanas reģioni nu apvieno daudz mazāku skaitu pašvaldību, nedaudz mainījušās to robežas, bet reformas gaitā karsti apspriestā pārvēršanās par administratīvajiem reģioniem nav notikusi. Atbildīgās ministrijas pārstāvji pieļauj, ka šo jautājumu varētu arī atstāt nākamās Saeimas pārraudzībā.

Saeima, pieņemot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, lēma, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai ir jāveido Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni. VARAM pienākums ir līdz 1. janvārim izstrādāt likumu, kas šos reģionus regulēs. Ministrijā akcentēja, ka administratīvie reģioni būs jauns sadarbības modelis starp valsti un pašvaldībām un to galvenais uzdevums būs mazināt reģionālās attīstības atšķirības.

Attīstības līmeņu krasās atšķirības un ekonomiskā plaisa starp Rīgu, Pierīgu un pārējiem Latvijas reģioniem plaši tika apspriesta pašvaldību reformas izstrādes gaitā. Savu vīziju par reģionu nevienlīdzības mazināšanu, mainot Eiropas Savienības līdzekļu pārdali, aktīvi aizstāvēja nu jau bijušais Saeimas deputāts Andris Kazinovskis.

Bijušais deputāts sacīja: “Kāpēc šie līdzekļi nenonāk mazattīstītākajos reģionos, Zemgalē, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, bet tikai Rīgā, Rīgā, Rīgā? Tāpēc, ka nav izveidoti administratīvie reģioni.”

Viņa priekšlikums par administratīvajiem reģioniem paredzēja tiem regulāri piešķirt finansējumu konkrētu, šo reģionu attīstības plānos iezīmētu mērķu īstenošanai. Taču ir arī vēl citi neatbildēti jautājumi.

“Vēl viens no šķēršļiem bija – kāda būs pārvalde? Es vienmēr iestājos par to, ka tai jābūt vēlētai, bet kopējā nosliece bija tāda, ka tai jābūt ieceltai,” norādīja Kazinovskis.

Vēlēta vai iecelta pārvalde, savs budžets un funkcijas, Kazinovska vīzija bija veidot otro pašvaldību līmeni. Dažādu ekspertu un iesaistīto viedokļi gan atšķiras.

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs atzīmēja: “Ir jautājumi, kas jārisina vairākām pašvaldībām kopā, arī vairākiem lielākiem novadiem kopā, bet es nedomāju, ka Latvija ir tik liela, ka mums vajadzētu vēl vienas pakāpes administratīvo iedalījumu.”

Par jautājumiem un it īpaši ministriju funkcijām, kas tad būtu jārisina reģionālajā līmenī, šobrīd noris visaktīvākās diskusijas.

Latgales plānošanas reģiona vadītājs Sergejs Maksimovs (“Latgales partija”) atzina: “Jebkuru citu funkciju mēs esam gatavi uzņemties, protams, ja tam līdzi nāk finansējums. Tas budžets būtu atkarīgs no tā, kādas funkcijas deleģēs.”

Kādas tieši funkcijas reģioniem būtu gatavas deleģēt ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau ieskicējusi likuma koncepcijā par administratīvajiem reģioniem. Bet tālākas virzības šim likumam nav.

“Mēs, visticamāk, rudenī atgriezīsimies Saeimā ar šo jautājumu, ka mums nepieciešams vairāk laika, jo vienošanos nevaram panākt. Bet es pat domāju, ka tas ir nākamās Saeimas jautājums.

Nav šobrīd politiskā atbalsta otrā līmeņa pašvaldību izveidei vai plānošanas reģionu stiprināšanai ar kādām jaunām funkcijām,” atklāja VARAM padomnieks Madars Lasmanis.

Jāatgādina, ka jau 2009. gada pašvaldību reformai bija paredzēts turpinājums, izveidojot otrā  līmeņa pašvaldības apriņķus, bet tas nenotika. Arī VARAM pārstāvis minēja, ka, līdzīgi kā apriņķi, arī administratīvie reģioni nebija atbildīgās ministrijas iniciatīva.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt