“Juridiskais aspekts šeit nav galvenais, morāli ētiskais ir galvenais,” pauda eksprezidents Valdis Zatlers par tā dēvētajām “Rīdzenes sarunām”. Viņaprāt, to kontekstā būtu jārunā ne tik daudz par caurkritušo kriminālprocesu, bet pie varas esošo politiķu pasīvo reakciju.
“Es neesmu dzirdējis no politiķiem un amatpersonām skaidrus viedokļus, izņemot – stiprināsim izmeklējošās iestādes. Tās vajadzēja stiprināt jau sen. Tas nav nekas jauns. Ja mēs pazaudēsim šajās diskusijās morāli ētisko pusi, tā būs vien tāda tukša parunāšana un nekādu labumu sabiedrībai nedos,” sacīja Zatlers.
Arī bijusī Augstākās padomes deputāte Velta Čebotarenoka atzīst – valsts galvas cienīgu reakciju uz publicētajām sarunām tā arī nav sagaidījusi: “Pirmajam bija jāreaģē Valsts prezidentam – tieši, atklāti, godīgi, jāsauc lietas īstajos vārdos, un noteikti arī premjerministram. Un man bija viņu vietā neērti, kad notika preses konferences un viens paraustīja plecus un teica “vīru runas”, un otrs teica – nu, jā, kaut kur kaut kas noklausīts. Manā mājā nekad nevarētu būt šādas ''vīru runas''.”
Rakstniece Anna Žīgure situāciju pēc “oligarhu sarunu” publicēšanas salīdzina ar notikumiem pirms vairāk nekā desmit gadiem: “Morālu un ētisku atbildību vajadzēja prasīt jau 2006.gadā, kad LTV pārraidīja Jūrmalgeitas sarunas, bet atskaitot to, ka dažus cilvēkus nosodīja ar cietumsodu un viens aizbēga uz Krieviju, nekas nemainījās. Tā pierastā politika ir turpinājusies līdz šai baltai dienai.”
Rakstniece arī uzsver –
lai arī tā dēvētās “Rīdzenes sarunas” ierakstītas jau sen, amatpersonu reakcija uz tām šodien neliecina par politiskās vides uzlabošanos.
“Es neredzu, ka cilvēki, kuriem vajadzētu būt atbildīgiem savos amatos, kuriem vajadzētu būt tautas morālajam mugurkaulam un ētiskajām mugurkaulam, ka viņi kaut kā reaģētu adekvāti. Viņi reaģē adekvāti savai izpratnei, nevis pēc taisnības, morālajām prasībām. Es redzu tikai to, ka ministru Dūklavu pacēla par Ministru prezidenta vietas izpildītāju. Nožēlojami,” saka Žīgure.
“Arī Tautas frontes laikā ne jau visi nāca, ne jau visi runāja, bija arī daudzi, kas palika malā, nogaidot. Bet šajā brīdī vairs nevar nogaidīt, es neredzu lielu starpību starp 90.gadu sākumu un šodienu,” atzīst bijusī Augstākās padomes deputāte.
Tiesa, sabiedrība kopumā ir vairāk norūpējusies par finansiāla rakstura problēmām, nevis morālās atbildības trūkumu valsts pārvaldē. Tā vismaz liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati. Tā gan veikta vēl pirms tā saukto “Rīdzenes sarunu” publicēšanas, tomēr tajā četras piektdaļas aptaujāto atbildējuši, ka primāri sabiedrībā būtu jārisina ekonomiskās un tikai pēc tam morāles problēmas.
