Likumprojekts par īpaša statusa noteikšanu barikāžu dalībniekiem paredz iespēju pensionēties divus gadus ātrāk un palielināt pensijas neapliekamo minimumu līdz 280 eiro. Barikāžu dalībniekiem būtu atvieglojumi medicīniskajā aprūpē un 50% procentu atlaide sabiedriskajā transportā. Arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaides un citi atvieglojumi pašvaldībās. Kā uzsver viens no likumprojekta autoriem Romualds Ražuks (“Vienotība”), ir jāpasaka paldies barikāžu dalībniekiem par to, ka varam dzīvot savā valstī. Viņi pelnījuši daudz vairāk, nekā likumprojekts sola.
"Arī mūsu nacionālās drošības ziņā ir ļoti svarīgi, lai redzētu nākamās paaudzes, kurām vēl varbūt nāksies aizstāvēt Latviju, ka valsts ciena, valsts atceras un valsts prot parūpēties," saka Ražuks.
Par likumprojekta nodošanu saskaņošanai Saeimas komisijām balsoja 49 deputāti, atturējas 16, nebalsoja 25 .
"Pats esmu barikāžu dalībnieks, man rokas neceļas balsot par ambulatorās aprūpes atlaidēm, atlaidēm transportā pašam sev. Lietas, ko varbūt nesaņem daudzi pensionāri, lietas, kas ir ļoti līdzīgas represētajiem, kas bijuši kaut kur izsūtīti Sibīrijā, strādājuši Gulagā," norāda deputāts Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK). "Šīs atlaides ir ļoti līdzīgas viņiem. Un tagad man būs tieši tādas pašas atlaides... Man tas vienkārši nav pieņemams. Es nevaru balsot un atbalstīt kaut ko tādu sev kā barikāžu dalībniekam. Es biju trīs dienas barikādēs, un man būs tagad tādas atlaides kā represētajiem?"
Renārs Zaļais, barikāžu dalībnieks un bijušais Bauskas milicis, kuru smagi ievainoja 1991. gada 20. janvāra uzbrukumā iekšlietu ministrijai, ir satriekts.
"Dzirdot to, vēlējos parādīt savu lodes brūci, kas man 25 gadus ir," saka Renārs Zaļais. "Es gribētu, lai jūs pajautātu tam cilvēkam, kas 25 gadus staigā ar lodi no janvāra barikāžu dienām... Mēs taču izcīnījām šīs valsts brīvību. Un, ja aizmirst par tiem, kas to izcīnīja, nu tad man arī jābrauc [prom] no šīs valsts."
"Tiem, kuri ir cietuši, kuri ir ievainoti ... bijuši tajā laikā represēti, viņiem šādas atlaides nenoliedzami būs. Bet cits jautājums par tiem desmitiem tūkstošiem," - tā Šņore.
Kā uzsver Edvīns Šnore, nav zināms, cik daudz barikāžu aizstāvju bija, un viņu dalību neesot iespējams pierādīt. Vispirms būtu jāuzlabo pensionāru stāvoklis un tikai pēc tam domāt par atlaidēm barikāžu dalībniekiem. Romualds Ražuks saka - piemiņas zīmes izsniegtas 32 tūkstošiem. Vēl apmēram tūkstotis saņēmis pateicības rakstus. Vēl tūkstotis varētu pieteikties.
"Trešā daļa, kā man liecināja demogrāfi, jau šo cilvēku vairs nav. Trešā daļa ir divdesmigadnieki un trīsdesmitgadnieki barikādēs, kas vēl nav sasnieguši pensijas vecumu. Tātad šis skaitlis 35 būtu jādala ar trīs," rēķina Ražuks.
Aprēķini liecina, ka īpašais statuss varētu atteikties uz desmit tūkstošiem cilvēku. Sociālo garantiju nodrošināšanai gadā vajadzētu apmēram astoņus miljonus eiro.
"Barikāžu dalībnieki ir tiesīgi baudīt kādas sociālās garantijas, bet šobrīd ir grūti pateikt - pēc trīs lasījumiem cik lielas tās būs," norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS). "Daudzi mūsu kolēģi uzskata, ka nevajadzētu barikāžu dalībniekiem dāsnas sociālās garantijas, par ko runāja deputāts Šnore."
Līdzīgu likumprojektu, kas paredzēja 70 eiro lielu piemaksu pie vecuma pensijas barikāžu dalībniekiem, Saeima 2014.gadā noraidīja.
