Saeimai 2014.gada vasaras vidū nācās pieņemt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, ieviešot īpašu personalizētu vēlētāja apliecību, lai tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas identifikācijas karte, bet nav derīgas pilsoņa pases, nodrošinātu iespēju piedalīties plānotajās parlamenta vēlēšanās oktobrī. Tā likumdevējs rīkojās, jo togad valstī bija gandrīz 30 tūkstoši pilsoņu, kam bija ID kartes, bet nebija pasu. Taču vēlētāju apliecību izņēma tikai maza daļa, un vairāk par 22 tūkstošiem balsstiesīgu cilvēku palika bez vēlēšanu tiesībām.
Taču Saeima neko nav darījusi, lai kārtību mainītu. “Pagājušā gada man gandrīz visās frakcijās bija tikšanās, kur šie jautājumi tika pārrunāti. Pie vienota rezultāta mēs šobrīd neesam nonākuši,” tā deputātiem komisijas sēdē atzina Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Bezdarbību nācās atzīt arī par šiem jautājumiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdim Sergejam Dolgopolovam (“Saskaņas”): “Mīļi palūgšu tās sarunas, kas bija visās frakcijās, formalizēt un uzlikt uz papīra divus vai trīs variantus, kas parādījās diskusiju gaitā. Domāju, ka mēs šo sarunu paturpināsim.”
Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, deputāts Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība) uzskata, ka pienācis laiks sakārtot visu vēlētāju reģistru sistēmu. Vēlētāju uzskaites sistēma jāmaina arī iedzīvotāju migrācijas dēļ, uzskata deputāts Dolgopolovs.
Vēlētāju apliecību izgatavošana pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām izmaksāja ap pieciem tūkstošiem eiro, par katru tērējot 16 centu. Taču vēlētāju kartes nebija iespējams nosūtīt uz ārzemēm, kur ar ID karti, bet bez pases tolaik bija 614 Latvijas pilsoņi.
