Panorāma

J. Ikstens vērtē partiju sarunu rezultātu

Panorāma

"Rīgas satiksme" atkal izmantos riteņu bloķētājus

Politiķi: vispirms jāsakārto valsts, tad pieaugs dzimstība

Politiķi: Vispirms jāsakārto valsts, tad pieaugs arī dzimstība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Naudas ieguldīšana bērnos nozīmē investīcijas valsts nākotnē, pierāda Igaunija. Arī Latvija šogad sākusi maksāt piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta, bet ar to acīmredzami nepietiek. Latvijā aizvien vairāk cilvēku nomirst, nekā piedzimst. Jaunās partijas uzskata, ka ar pabalstiem vien nepietiks un, lai panāktu pozitīvu rezultātu, jārada drošības sajūta cilvēkiem.   

ĪSUMĀ:

  • Reirs piedāvā saglabāt 80% no māmiņalgas strādājošiem vecākiem.
  • Reirs: problēma nav tikai nauda, sarucis sieviešu skaits reproduktīvajā vecumā.
  • “KPV LV”: Jāatrod veids valstij pelnīt vairāk, lai sniegtu atbalstu.
  • JKP: Cilvēkiem jājūtas drošiem par savu nākotni.
  • “Attīstībai/Par!” uzsver taisnīgu atbalstu visām ģimenēm.
  • Jaunās partijas arī sola panākt, lai atgrieztos aizbraukušie.

Sabiedrības novecošanās un zemi dzimstības rādītāji ir problēmas, ar ko saskaras visā Eiropā. Arī Latvija nav izņēmums. Vidējais vecums, kad sieviete izvēlas dzemdēt pirmo bērnu, šobrīd sasniedzis jau apaļus 30 gadus. Turklāt daudzās ģimenēs pirmais bērns ir arī vienīgais.

Līdz ar katru nākamo bērnu samazinās ienākumi uz vienu ģimenes locekli. Turklāt viens no vecākiem tāpat ir spiests uz laiku pamest darba tirgu un māmiņalgā saņemt vien 60% vai 44% no algas, atkarībā no dekrēta ilguma. Igaunijā viens no vecākiem, kas dodas bērna kopšanas atvaļinājumā, algu saglabā pilnā apmērā.

Reirs: Problēma nav tikai finanses

Par nozari patlaban atbildīgais Latvijas labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība’)  rosina ko citu - māmiņas ātrāk atgriezt darba tirgū.

“Mēs esam nākuši klajā ar piedāvājumu gadījumā, ja vecāki vēlas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā strādāt, saglabāt 80% no māmiņu algas,” stāstīja Reirs.

Tagad strādāt bērna kopšanas laikā bieži nav izdevīgi, jo pabalsts tad pienākas 30% apmērā.

Eksperti arī norāda, ka Igaunija bērnu politikā iegulda divas reizes vairāk naudas un pirmos augļus sākusi plūkt vien pēc vairākus gadus īstenotas nemainīgas sociālās politikas, kas nebaida ar biežām izmaiņām.

Šogad ģimeņu atbalstam Latvijā piešķirti papildu 28 miljoni eiro piemaksām pie ikmēneša pabalsta. Kopsumma liela, bet divu bērnu ģimene no tās mēnesī saņem vien desmit eiro vairāk, trīs bērnu ģimene – 66 eiro vairāk.

Reirs gan neuzskata, ka dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums saistīts vien ar finansēm. Viņš atgādina, ka vēsturiski, Baltijai atgūstot neatkarību, Latvijā dzīvot palika krietni vairāk PSRS ievesto viesstrādnieku, nekā Igaunijā. Šie cilvēki tagad arī veido negatīvo statistiku.

Turklāt ne vien sievietes dzemdē arvien vēlāk, bet arī kopumā sieviešu skaits reproduktīvā vecumā ir stipri sarucis. Daudzas ir aizbraukušas. Līdz ar to nekādu drīzu pozitīvu prognožu viņam nav.

“Es esmu finansists, un statistika ir viena no ļoti interesantām zinātnēm. Ja ir samazinājies sieviešu īpatsvars vecumā, kurā var dzemdēt, tad šie dzimstības rādītāji arī samazināsies,” norādīja Reirs.

Arī jaunās partijas uzskata: Ar pabalstu celšanu vien nepietiks

Arī Jaunā konservatīvā partija, ''KPV LV” un “Attīstībai/Par!” uzskata, ka ar pabalstu palielināšanu vien nepietiks.

“KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems pauda, ka “nav nekāda māksla piedāvāt lielus pabalstus, tur gudrību nevajag”.

“Mūsu valdības galvenais uzdevums, prioritāte ir atrast veidu, kā valstij nopelnīt pēc iespējas vairāk līdzekļu, lai risinātu šīs problēmas. Taču tas, ko mēs redzam, kas tiešā veidā valdībai būtu jārisina, mēs uzskatām, ka bērni bērnunamos ir nepieņemama prakse,” sacīja Gobzems.

Tāpat “Panorāmas” uzrunātie politiķi solīja panākt, ka Latvijā atgrieztos aizbraukušie tautieši reproduktīvajā vecumā.

“Tā lielā problēma ir tā, kāpēc cilvēki neizšķiras par otro, trešo bērnu, ir tas, ka viņi nejūtas droši. Un tas ir likumsakarīgi. Viņi nejūtas droši par saviem ienākumiem. Tā nedrošība patiesībā ir bijusi tas iemesls, kādēļ ļoti daudzi šajā reproduktīvajā vecumā ir aizbraukuši no valsts,” sprieda “Jaunās konservatīvās partijas” valdes loceklis Juris Jurašs.

Tam, ka šis ir virziens, uz ko strādāt nākamos četrus gadus, piekrīt arī “Attīstībai/Par!”.

Lai mazinātu veco cilvēku pārsvaru, šī partija uzskata, ka nepieciešams pieņemt pretrunīgi vērtēto Kopdzīves likumu. 12.Saeimā tam atbalsta pietrūcis.

Aizbraucot pāri, kas laulāties negrib, arī viendzimuma pāri ar bērniem šeit nejūtas iederīgi.

“Mēs uz demogrāfiju skatāmies ne tikai uz dzimstības veicināšanu, bet kompleksi. Tas nozīmē arī cilvēku vēlmi neizbraukt, ne vien atgriezties. Un tad pie šīs neizbraukšanas sadaļas, par ko runā tradicionāli demogrāfi,  atbalsts visa veida ģimenēm. Taisnīgs, vienlīdzīgs atbalsts. Reģistrētām, nereģistrētām, viendzimuma,” norādīja “Attīstībai/Par!” valdes locekle, bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele.

Par lielākiem pabalstiem intervijā runāja vien Jaunā konservatīvā partija, piebilstot, ka nepieciešams ģimenes valsts pabalstu trīs bērnu ģimenē celt līdz 300 eiro mēnesī pašreizējo 134 eiro vietā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti