Pensionāriem tagad solīts ne tikai paaugstināt neapliekamo minimumu, bet arī kāpināt minimālās pensijas apmēru, tiesa, nav teikts, par cik.
Deklarācijā joprojām solīts likvidēt obligātā iepirkuma komponenti (OIK), taču tagad plānots arī izvērtēt obligātā iepirkuma komponentes izveidošanas tiesiskumu.
Vēl deklarācijā parādījušies divi jauni punkti, kas ierobežos tiesības ieņemt augstus amatus.
Solīts noteikt liegumu augstākā līmeņa bijušajiem PSRS nomenklatūras darbiniekiem atrasties valstiski nozīmīgos amatos, kā arī izvērtēt iespēju noteikt Saeimas un Ministru kabineta iecelto iestāžu vadītāju pilnvaru termiņa ierobežojumus. To deklarācijā rosināja iekļaut Jaunā konservatīvā partija. Mērķis esot panākt, lai valsts iestādes vadītu profesionāļi.
"Latvijā ir ieceltas arī amatpersonas, kas ir vairāk nekā 15 gadus vienā darbā, un nerāda, ka tas cilvēks arvien parāda progresu. Labākajā gadījumā tie cilvēki rutīnas veidā pilda savus pienākumus," skaidroja tieslietu ministra amata kandidāts Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).
Izmaiņas pēdējā brīdī skārušas arī partiju sadarbības līgumu, kurā noteikts, kā jaunā valdība strādās. Partija "KPV LV" pirms vēlēšanām solīja likvidēt tā saukto koalīcijas padomi, kurā valdību veidojošās partijas saskaņo viedokļus.
Vēl pagājušajā nedēļā Kariņš piedāvāja partijām tikties sadarbības padomē, taču gala versijā vārds “padome” no līguma ir izsvītrots, un politiķi tiksies "sadarbības sanāksmēs".
Ja tajās domstarpības neatrisinās, diskusijas turpināsies atbildīgā ministra vadītā Attīstības komitejā, kuras darbības principi gan līgumā nav paskaidroti.
Atšķirībā no iepriekšējām valdībām topošā koalīcija sola pēc būtības vērtēt opozīcijas priekšlikumus, nevis tos automātiski noraidīt.
Līgumā iekļauti vairāki jautājumi, par kuriem partiju pozīcijas drīkstēs atšķirties. Tas nozīmē, ka par šiem jautājumiem izmaiņas likumos varēs rosināt bez vienošanās koalīcijā un balsis Saeimā varēs vākt arī no opozīcijas. Šie punkti ir pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem, Kopdzīves likums, Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūcija un Stambulas konvencija. Visus šos jautājumus līgumā rosinājusi iekļaut partiju apvienība "Attīstībai/Par!".
"Visas puses vienojās, ka var iekļaut atrunas sadarbības līgumā par lietām, par kurām visiem obligāti jābūt vienisprātis, piemēram, valsts budžeta jautājumi, lietas, kas saistītas ar valodas likumu, uz ko Nacionālā apvienība ir tradicionāli uzstājusi. Tāpat arī "Attīstībai/Par!" uzskaitīja tos jautājumus, kuros mēs nevēlētos, ka mūsu rokas būtu sasietas Saeimā virzīt iniciatīvas. Mēs saprotam, ka valdības līmenī, visticamāk, neizdotos panākt visas valdības atbalstu atsevišķām mūsu iniciatīvām," skaidroja "Attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts.
Gadījumā, ja kāds deputāts Saeimā balsos pret valdības apstiprināšanu vai valsts budžeta projektu, tiks pieņemts, ka viņš nav koalīcijas biedrs.
Jau ziņots, ka premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") veidotā valdība pievērsīs uzmanību tostarp OIK likvidēšanai, PVN samazināšanai svaigai gaļai, nodokļu sloga pārnešanai no darbaspēka, migrācijas politikas izvērtēšanai, jauna atkritumu apsaimniekošanas plāna izveidošanai, pierobežas skolu saglabāšanai, latviešu valodas stiprināšanai un NATO ilgtermiņa klātbūtnes saglabāšanai. Par to liecina Latvijas Radio rīcībā esošs neoficiāls deklarācijas projekts.
