Jau nedēļas sākumā premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") nāca klajā ar vēstījumu, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma noziedzība pret ukraiņu tautu nav krievvalodīgo vai Krievijas miermīlīgo iedzīvotāju īstenota. Tā bija reakcija uz Nacionālās apvienības priekšlikumu, kas paredzēja daļai Krievijas pilsoņu anulēt uzturēšanās atļaujas Latvijā. To no Saeimas ceturtdienas sēdes darba kārtības gan atsauca. Līdzīgi premjera teiktajam arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par"/"Progresīvie") uzsvēris, ka šajā laikā daudz būtiskāki ir tādi uzdevumi kā atbalsta centra izveide Rīgā iebraukušajiem bēgļiem no Ukrainas. Rīgā, Kongresu namā, tādu paredzēts atvērt jau nākamnedēļ. To Staķis pauda intervijā Latvijas Televīzijā. Rīgas mērs mudināja izvairīties no nacionālā naida kurināšanas:
"Ja šobrīd latvietis vērsīsies pret krievu, krievs pret ukraini, ukrainis pret baltkrievu un tā tālāk, mēs patiesībā pienesīsim munīciju mūsu pretiniekam Putinam. To mēs nedrīkstam darīt. Mums vienoti visiem kopā jādarbojas pret Putina plānu. Putins ir savas tautas slepkava, ko redzam ar masveida uzbrukumiem Harkovai. Viņš ir brāļu tautu slepkava un citu tautu slepkava, kā mēs to redzējām Sīrijā. Tātad viņš nešķiro nevienu. Tad, ja, nedod Dievs, te kristu bumbas, tās kristu virsū visiem, nešķirojot, jo Putinam ir vienalga."
Saeimas opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" politiķi nosoda karu Ukrainā, intervijā Latvijas Radio uzsvēra partijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Tie, kuri domā citādi, partiju esot pametuši. Urbanovičs vērtēja, ka arī Latvijā situācija paliek arvien saspringtāka un starp Latvijas krieviem nevajadzētu meklēt vainīgos, kā arī šajā laikā jāizvairās no politiski jūtīgām tēmām.
"Mums jāmēģina izvairīties no vienam otra aizdomās turēšanas un apvainošanas.
Sabiedrību šķelošas un polarizējošas darbības ir arī pie mums. Arī šeit cilvēki var sākt kārtot attiecības, nedomājot par sekām. Piemēram, mēģinājumi grābstīties gar [Uzvaras] pieminekli. Polarizēšanās plešas plašumā. Ko mēs varam, bet negribam, ir saprast, ka Latvija ir pārāk maza, lai te meklētu citādākos," sacīja Urbanovičs.
Līdzīgi par politiski jūtīgu jautājumu un debašu atlikšanu ir vairāki Latvijas Radio uzrunātie Saeimas deputāti. Viņi pauda gandarījumu, ka jautājumos par atbalstu Ukrainai Saeima ir vienota. Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pieminēja likumu, kas nosaka kārtību, kā Latvija palīdzēs bēgļiem no Ukrainas.
„Šobrīd arī Saeima ir ieinteresēta strādāt vienoti pie likumiem, kas palīdz. Piemēram, Ukrainas iedzīvotāju atbalsta likums pieņemts vienprātībā. Tas ir daudz svarīgāk nekā atklāt mūsu iekšējās politiskās debates, kas neizbēgami šķeltu sabiedrību,” uzsvēra Valainis.
Idejas par ātrāku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā vai par uzturēšanās atļauju atcelšanu nav nedz absurdas, nedz arī iepriekš nebijušas, taču šajā gadījumā jautājums ir par nepiemērotu situāciju un laiku šādiem piedāvājumiem. Tā vērtēja Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
Viņš pilnīgi piekrīt tēzei, ka apdraudējuma apstākļos jāatsakās no diskutablu jautājumu cilāšanas, tai skaitā runām par rīcību ar Uzvaras pieminekli. Pēc pētnieka domām, labākais piemērs sabiedrības saliedētībā gūstams no Ukrainas gana raibās sabiedrības.
"Ja kaut ko varam mācīties, tad tā ir neiedomājamā bezprecedenta saliedētība.
Ukrainas gadījums mums to ļoti labi parāda, ka, nedaloties un cenšoties rast kopsaucējus – valsts suverenitāti un neatkarību, brīvību un nevēlēšanos būt slepkavnieciskā Putina režīmā, tās ir vērtības, ka var pārvarēt šīs robežas. Tāpēc, jā – centieni nemeklēt iekšējos ienaidniekus ir tikai un vienīgi apsveicami no politiķu un ne tikai no politiķu puses!" uzsvēra Kaprāns.
Pētnieks piebilda, ka lielu etnisku risku Latvijā, par laimi, nav. Tomēr tie varētu rasties, turpinoties jebkādiem nevēlamiem centieniem trāpīt jūtīgās vietās.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
