Panorāma

Tiesībsargs: Satversmē paredzētā veselības aprūpe ir mīts

Panorāma

Dzīvokļus bēgļiem neizīrē

Skaidro laboratorisko izmeklējumu ierobežojumus

Politiķi un ierēdņi trūkumus kritizētajos laboratorisko izmeklējumu ierobežojumos nesaskata

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Diskusijas par laboratorisko izmeklējumu jauno kārtību, par ko trauksmi cēlusi daļa ģimenes ārstu, nonākušas arī līdz Saeimai. Tomēr Ģimenes ārstu asociācijas iebildumi palikuši nesaprasti. Par veselības aprūpes politiku atbildīgās amatpersonas ir pārliecinātas, ka atrasts labākais risinājums ierobežota budžeta apstākļos, un arī parlamentārieši īpašus trūkumus jaunajā kārtībā nesaskatīja.

Lai arī izmaiņas laboratorisko izmeklējumu kārtībā spēkā stājušās jau no šī gada janvārī, plašākas diskusijas par to sākās tikai mēneša vidū. Latvijas ģimenes ārsti par tiem pauda sašutumu, jo jaunie noteikumi liedz ģimenes ārstiem pašiem nosūtīt pacientus uz virkni izmeklējumiem.

Trešdien, 3.februārī, iesaistītās puses uzklausīja Saeimas deputāti. Veselības ministrs uzsver, ka izmaiņas ieviestas, lai ierobežotu nepamatotus tēriņus, nosakot,  kādā secībā var veikt  analīzes, un ierobežojot to veikšanas biežumu.

Tomēr Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja  atkārtoti uzsvēra, ka lielākie iebildumi saistīti ar ierobežojumiem ģimenes ārstiem pašiem dot nosūtījumu uz atsevišķām analīzēm, kuras tagad nozīmēt drīkst tikai speciālists. “Tagad ir divas iespējas: vai nu pacients maksā pats par šo izmeklējumu no savas kabatas, vai arī gaida rinda pie speciālista,” stāsta Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.

Proti, agrāk, lai saīsinātu gaidīšanas laiku, pacients varēja aiziet pie maksas speciālista. Un tā kā maksas ārsts uz valsts apmaksātajām analīzēm nosūtīt nevar, pēc viņa rekomendācijām nosūtījumu parakstīja ģimenes ārsts. Tagad tas vairs nav iespējams. Ja pacients vienreiz aiziet pie maksas ārsta, tad arī visa pārējā ārstēšanās ir par maksu.

 Nav gan tā, ka pret to iebilst visi ģimenes ārsti - Lauku ģimenes ārstu asociācijā jaunās izmaiņas atbalsta. “Tīrā maksas medicīna ir jānodala no valsts medicīnas. Tas ir tikai normāli. Tad mēs beidzot redzēsim, cik valstij veselības aprūpei minums ir minimāls. Un tad mēs varēsim ar pacientiem iziet ielās, piedošanu politiķi, un pateikt, ka mēs ar šo nevaram noteikt valsts konsultācijas un valsts izmeklējumus,” pauda Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Aplēses liecina, ka jau tagad pašu pacientu maksājumi medicīnā ir 56%. Ārsti spriež, ka pat vēl vairāk.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) gan uzsver, ka tieši tādēļ izmaiņas laboratoriju izmeklējumiem bija vajadzīgas: “Es esmu absolūti pārliecināts, ka [Māra] Kučinska vadītajai valdībai veselība būs prioritāte. Un lielāku finansējumi ir saprātīgi atvēlēt tādā situācijā, kad daudzi caurumi ir aiztaisīti. Liet caurā mucā ūdeni nav prāta darbs, un šis ir viens no caurumiem, kas tika iztaisīts.”

Tomēr ministrs vairījās atbildēt, cik pamatoti ir ierobežojumi izmantot valsts apmaksātos pakalpojumus cilvēkiem, kas rindas saīsināšanas nolūkos paši atļaujas maksāt par vismaz viena ārsta vizīti, un deleģēja to atbildēt Nacionālā veselības dienesta pārstāvi Andreju Doveiku: “Budžets ir ierobežota nauda, un ierobežotas naudas lauciņā ir noteikts naudas daudzums jeb grozs, kurā mēs pasakām, ka noteiktas lietas dara tādā algoritmā. Tas ir budžeta jautājums vispirms. Budžets būs lielāks, rindas būs īsākas, viss. Tā ir atbilde šajā sadaļā.”

No amatpersonu izteikumiem gan varēja saprast, ka pēc diskusijām atsevišķas izmaiņas jaunajā kārtībā varētu tikt veiktas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti