OECD ģenerālsekretāra vietnieks Īvs Leterms saka, ka dalība organizācijā sniedz gan ārpolitiskus, gan iekšpolitiskus ieguvumus. „Iestāšanās OECD nozīmē, ka Latvijas valdība ir veiksmīgi spējusi iekļaut Latvijas sabiedrību un Latvijas ekonomiku pasaules visveiksmīgāko ekonomiku grupā. Un tas ir ļoti svarīgi, jo nodrošina, ka valsts lieto augstus standartus, izstrādājot politiku drošības, nodarbinātības un citās jomās. Līdz ar to no ārpolitikas viedokļa Latvijai būs iespēja veiksmīgāk ietekmēt pasaules procesus. Savukārt iekšpolitiski Latvijai būs pieejama vislabākā analīze izglītības, nodarbinātības un ekonomikas jomā, kas atbilst augstākajiem starptautiskajiem standartiem,” skaidro Leterms.
Organizācijas piedāvātā analīze, neapšaubāmi, ir kvalitatīva, tomēr jautājums, vai Latvija to izmantos. „Tas, protams, vienmēr ir mūsu pašu ziņā. No Ārlietu ministrijas viedokļa raugoties, mūsu galvenais uzdevums ir izdarīt visu, lai šādas iespējas būtu. Bet kopumā, protams, šeit ir jāstrādā visiem maniem kolēģiem arī pie tā, lai pēc tam šos rezultātus, šos ieteikumus varētu arī ieviest un tādā veidā uzlabot to vai citu nozari,” saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Turklāt dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, gluži tāpat kā daudzās citās starptautiskajās organizācijās, nebūt nav par velti. Ikgadējā dalības maksa tiek rēķināta pēc īpašas formulas, balstoties uz iekšzemes kopprodukta apmēru.
Piemēram, Igaunijai aizvadītajā gadā par dalību OECD bija jāmaksā 2,6 miljoni eiro.
Tomēr ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka šī nauda ātri vien atmaksāsies, jo Latvijai būs lētāk aizņemties finanšu tirgos. „Gadījumā, ja tiktu īstenots Visaginas projekts, kas ir pilnīgi cita saruna, bet finansējuma izmaksas starpība būtu daudzu gadu iemaksu vērta. Kaut vai vienā projektā. Tā kā šeit ir ļoti rūpīgi jāskatās. Es domāju, ka tas tiešais finansiālais ieguvums nenoliedzami arī būs,” pārliecināts ministrs.
Pavļuts piebilst, ka organizācijas uzkrātās zināšanas varētu palīdzēt Latvijai izvairīties no kļūdām, kādas tika pieļautas, piemēram, subsidējot zaļo enerģiju. „Šogad tas lielais pieaugums uz nākamo gadu Ekonomikas ministrijas budžetā jau ir tikai tāpēc, lai labotu šīs vēsturiskās kļūdas. Tas mums, sabiedrībai, izmaksā desmitiem un simtiem miljonu latu gadā. Tā kā es domāju, ka tās zināšanas, ko mēs varam iegūt, lai nepieļautu šādas kļūdas, ir tā vērtas, lai par tām patiesībā pavisam nedaudz uz kopējā fona, samaksātu,” saka Pavļuts.
Savukārt ārlietu ministrs Rinkēvičs atzīmē, ka OECD aktīvi darbojas arī cīņā pret korupciju un izglītības uzlabošanas jomā, veicinot sadarbību un zināšanu apmaiņu.
Uz to, ka šī organizācija aptver ļoti dažādas ekonomikas jomas, norāda arī Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa. „Mēs jau nevaram veikt izvēli par labu vienai vai otrai organizācijai tikai tāpēc, ka konkrētajā brīdī daži politiķi ir slinki vai arī varbūt nemākulīgi izmantot tās iespējas, ko OECD piedāvā. Varētu teikt, ka tā ir investīcija gan nākamo paaudžu politiķiem, gan nākamajām paaudzēm Latvijas sabiedrībā, kuras daudz aktīvāk, iespējams, izmantos šīs organizācijas resursus,” saka profesore.
Kā uzsver Ozoliņa, dalība OECD ļauj ciešāk sadarboties ar tādām valstīm kā, piemēram, Austrālija vai Meksika, kas ir nozīmīgas katra savā reģionā, bet atrodas ārpus Eiropas Savienības. Pašreiz OECD darbojas 34 pasaules valstis. Tās budžets pārsniedz 350 miljonus eiro, un katru gadu tiek publicēti 250 jauni pētījumi.
Latvijas iestāšanās sarunu process varētu ilgt aptuveni divus gadus. Līdz ar to par pilntiesīgu dalībvalsti mēs varēsim kļūt ne ātrāk kā 2015. gada beigās. Tad arī sāksies nākamais pārbaudījums - cik daudz no piedāvātajām priekšrocībām mēs spēsim izmantot.
