Idejas virzītāju rindās ir Vidzemes partijas vadītājs Vents Armands Krauklis, Reģionu alianses valdes loceklis Mārtiņš Bondars, “Latvijas attīstībai” līderis Juris Pūce un “Vienotības” deputāts Artis Pabriks. Viņi uzskata, ka, Apvienojot vairāku līdzīgi domājošu politisko spēku labākos politiķus, varētu izveidot nākamo Saeimas vēlēšanu uzvarētājsarakstu.
Pagaidām gan visas minētās partijas un politiskie spēki šādu sadarbības lēmumu oficiāli nav pieņēmuši.
Taču pēc idejas atbalstītāju domām šāda rīcība ir neizbēgama, ja ir vēlme nākamā gada Saeimas vēlēšanās iekļūt kā uzvarētājiem.
Viņi redz, ka apvienotajā sarakstā varētu iederēties arī Jaunā konservatīvā partija un nesen dibinātā partija “Par!”. Motivācija, kāpēc vienots saraksts vajadzīgs, viņiem līdzīga.
“Latvijas eiropeiskā politiskā daļa ir pašreiz tik daudz sašķelta, ka tālāk vairs nav, kur iet. Mēs vienkārši viens otru apkarosim, cīnīsimies par 2%, 3%, 4% Saeimā un citi vienkārši uzvarēs,” sacīja Pabriks.
“Mums ir ļoti svarīgas pamatkategorijas, ko mēs aizstāvam. Ir ļoti svarīga Rietumu orientācija politiskajā vidē, politiskajos mērķos attiecībā gan uz to, kā mēs aizsargātu savu nacionālo drošību, gan attiecībā uz to, kā attīstās mūsu sabiedrība un valsts, uz ko tā virzās,” stāstīja Pūce.
“Un, protams, mums ir bažas par vienu daļu no Latvijas, tai skaitā šobrīd ievēlētajām partijām – vai tās šiem mērķiem atbilst,” atzina Pūce.
Tēzes, par kurām pašreizējiem idejas atbalstītājiem no dažādām partijām ir izdevies vienoties, pēc Kraukļa teiktā, ir citāda reģionālā politika, draudzīgāka valsts pārvalde un mazāka birokrātija, uzlabojumi iesāktajā izglītības reformas kursā, kurš esot daļēji pareizs, taču nepilnīgs.
“Jā, protams, mēs esam diezgan atšķirīgi, un tās ir diezgan karstas diskusijas, un tas nebūs viegls uzdevumus vienoties par pieciem sešiem galvenajiem uzdevumiem, par instrumentiem, kā tos sasniegt. Un noteikti būs lietas, kur mēs pateiksim – mēs esam dažādi, šeit tomēr ir dažādas partijas, kam šajā jautājumā ir dažāds viedoklis,” atzina Krauklis.
“Bet galvenais ir vienoties par galveno, jo tā situācija Latvijā diemžēl turpina pasliktināties, lai arī oficiāli tiek teikts, cik viss ir labi, bet mēs redzam, ka galvenais balsojums turpinās – balsojums aizbraucot,” uzsvēra Krauklis.
Lai panāktu iecerēto, Pabriks apelē arī pie līdzīgi domājošo partiju ierindas biedriem.
“Vediet savas valdes pie prāta! Domājiet loģiski! Partijas ir veidotas tāpēc, lai izdarītu kaut ko valstij, partijas nav pašmērķis,” uzsvēra Pabriks.
Jautāts, vai viņš varētu “vest pie prāta “Vienotību”, Pabriks atbildēja, ka “patiesībā “Vienotībai” ir divas iespējas - vai nu mēģināt sēsties pie sarunu galda ar līdzīgi domājošiem vai cīnīties par 5%”.
“Un, ja mēs cīnīsimies par 5% - mēs būsim par vājiem, lai aizstāvētu tos politiskos principus, kurus mēs ierakstām savā programmā un par kuriem mēs stāvam,” paredzēja Pabriks.
Politikas eksperts Filips Rajevskis uzskata – ar to, ka tehniski tiktu apmierināta daļas vēlētāju vēlme pēc vienota eiropeiska spēka var izrādīties par maz.
“Vai ir tā pārliecība un cik tā ir stabila, ka, apvienojot partijas, kurām ir permanenti zemi reitingi, var radīt kaut ko lielu un solīdu, kas var pretendēt nākamajās vēlēšanās uz lielu balstu skaitu? Tur sinerģijas iespējas ir, bet galvenais šķērslis ir viņu personiskās ambīcijas. Viņiem visiem kopā ir jāpārkāpj pāri savām personiskajām ambīcijām un jādomā, kā kopā sadarboties,” sacīja Rajevskis.
Par to, vai Latvijas Reģionu apvienība, kas apvieno „Reģionu aliansi” un Vidzemes partiju, kā organizācija piekritīs vienota saraksta izveidei ar citiem spēkiem, tikšot lemts nākamotrdien.
Tikmēr “Vienotības” vadītājs Arvils Ašeradens Latvijas Televīzijai atzina, ka, apzinoties labējo partiju sadrumstalotību, “Vienotība” arvien ir uzsvērusi vajadzību sākt partiju konsultācijas par līdzīgi domājošo spēku apvienošanu, taču par konkrētiem sadarbības modeļiem partijas valde nav lēmusi.
