Lai gan politiķi pauda atbalstu iecerei, viņi nediskutēja par iespējamiem finansēšanas mehānismiem šādiem plāniem.
Šadurskis uzsvēra, ka viņš atbalsta Latvijā valsts budžeta finansēto izglītību 100% apmērā, iespējams, ar nosacījumiem, ja jaunietis pamet valsti vai nestrādā specialitātē, viņam jāatmaksā studiju maksa. Šadurskis uzsvēra, ka studijām nevajadzētu būt kreditētām, jo šobrīd pie atvērtām robežām pateikt jauniešiem par kredītiem ir labākais mehānisms, kā iztīrīt valsti no radošiem jauniešiem.
Arī Zeltiņš pauda atbalstu bezmaksas augstākajai izglītībai pilna laika studentiem, lai palielinātu studentu un augstskolu konkurenci. Viņš norādīja, ka tas ļautu augstskolām kristiskāk pieiet studentu atlasei, paaugstinot zināšanu prasības, un vairs „nebūtu studentu medīšanas”.
Savukārt Priekulis norādīja, ka Latvijā būtu jāpalielina augstāko izglītību ieguvušo cilvēku īpatsvars, līdz ar to jāpalielina budžeta vietu skaits augstskolās, „cik varam”. Viņš pieļāva, ka ar studentiem noteiktajās jomās varētu slēgt līgumus, piemēram, ar skolotājiem, lai viņi pēc studijām noteiktu laiku strādātu skolā.
Politiķi arī sprieda, ka Latvija varētu uzņemt vairāk ārzemju studentu, kas ļautu augstskolām pelnīt. Šadurskis pieļāva, ka varētu veidot vairāk studiju programmu kādā no Eiropas Savienības valodām, visticamāk, angļu valodā, savukārt Zeltiņš aicināja neizslēgt no darba kārtības arī studijas krievu valodā ārvalstu studentiem, piemēram, piesaistot jauniešus no reģiona.
