Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Atvadas no Anitas Garančas

Panorāma

Dailes teātris sāk jauno 96. sezonu

Rosina izgaismot komunistu noziegumu un gandarīt upurus

Politiķi piesardzīgi vērtē lustrācijas likuma ieviešanu

Latvijas politiķi ir piesardzīgi pret lustrācijas likuma ieviešanu, kas ļautu atvērt „čekas maisus”.

Politiķiem nav pārliecības, ka tagad to var labot, jo Saeimas juristi jau pirms 15 gadiem uzskatīja, ka ir par vēlu. Taču to šogad var darīt.

„Tas būtu rūpīgi jāizvērtē, un es pieļauju, ka šo likumprojektu varētu virzīt tālāk, taču jāņem vērā, cik daudz gadu ir pagājuši un vai tas sasniedz to mērķi, ko iniciatori vēlas panākt,” teica „Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa.

Atsaucīgāk šo ideju vērtē Nacionālās apvienības līderis Gaidis Bērziņš. „Tā ir pozitīvi vērtējama ideja. Tā jāskata kopā ar VDK dokumentu izpētes komisijas darbības tiesiskajiem aspektiem, bet svarīgi, vai tas gūs Saeimas atbalstu,” atgādināja Bērziņš.

Viņš atgādina, ka līdz šim visi lustrācijas priekšlikumi daļā par komunistu režīma līdzskrējēju atklāšanu ir saskārušies ar argumentu, ka Latvija rīcībā nav pilnīgu bijušo PSRS specdienestu arhīvu un esošo autentiskums ir grūti pārbaudāms.

Tikmēr lustrācijas idejas atbalstītāji uzskata, ka Latvijas valstij atlicis maz laika, lai beidzot pilnībā izvērtētu padomju laika noziegumus, dotu iespēju morāli attīrīties to līdzdalībniekiem un sniegtu gandarījumu viņu upuriem. Tā uzskata pazīstamā cilvēktiesību aktīviste Lidija Lasmane-Doroņina un vairāki viņas domubiedri.

Viņi mudina politiķus veikt pilnīgu lustrācijas procesu, līdzīgu tiem,  kas  īstenoti citās totalitārus režīmus pārdzīvojušās Eiropas valstīs. Saeimā atbilstoši priekšlikumi regulāri parādījušies jau kopš pagājušā gadsimta beigām un skāruši daudz aprunāto padomju laika Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu vārdu plašu publiskošanu. Taču tā vienmēr ir noraidīta

Jautājums par lustrāciju jeb totalitārisma seku Latvijā izgaismošanu, ļaujot  pāridarītājiem nožēlot grēkus, bet upuriem gūt gandarījumu -  tika atkal aktualizēts, svinot Lidijas Lasmanes-Doroņinas 90. jubileju.

Viņa pārstāv cietušos un norāda, ka sabiedrība var nokavēt pašattīrīšanos, un tas slikti ietekmē jauno paaudzi. Doroņinas-Lasmanes domubiedri atgādina, ka arī Vācijā  tikai 20 gadus pēc nacisma režīma sagrāves sākās sabiedrības pašanalīze un Latvijai arī pienācis laiks.

„Tas būtu loģisks process, un mēs izbeigtu manipulācijas iespējas kas aizvien pastāv,” saka vēsturnieks, lustrācijas iniciatīvas atbalstītājs Mārtiņš Mintaurs.

Lustrācijas idejas atbalstītāji norāda, ka manipulēts tiek ar tā dēvētajiem čekas maisiem jeb VDK aģentu kartotēku. To varētu izbeigt, likumiski nostiprinot cilvēka iespēja atzīties par sadarbību apmaiņā pret garantijām, ka viņa noslēpumi tiks sargāti un nesāksies jaunas vajāšanas.

„Mūsuprāt, tas ir humāns process, jo daudzi aģenti un ziņotāji arī savā ziņā bija upuri un cieta,” saka publiciste Rudīte Kalpiņa.

Likumdevēji līdz šim ir noteikuši ierobežojumus VDK aģentiem un darbiniekiem darboties politikā un atsevišķās profesijās. Taču atšķirībā no citām postkomunistiskām valstīm nav runāts par aģentu atzīšanās un aizsardzības mehānismu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt