Diskusijas par to, kā uzrunāt mazākumtautību iedzīvotājus, uzvirmojušas pēc septembrī veiktās SKDS aptaujas, kas liecina, ka Latvijas krievvalodīgie ir labi informēti, taču daudz skeptiskāki pret vakcīnām nekā latviski runājošie. Papildu satraukumu izraisījuši arī mediķu novērojumi, ka lielākā daļa pacientu Covid-19 gultās, iespējams, ir tieši krieviski runājošie. Oficiāla informācija par pacientu tautību gan apkopota netiek.
Tas licis Veselības ministrijai atgriezties pie idejas, ka jāpieļauj izņēmums likumos, lai varētu šos iedzīvotājus uzrunāt dzimtajā valodā. “Mums nepieciešams atbalsts – negrozīt pamatlikumu, bet ārkārtas situācijas laikā dot tiesības uzrunāt cilvēkus ar nepastarpinātu vēstuli dzimtajā valodā – krievu valodā, lai ietu vakcinēties,” šonedēļ valdības sēdē sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”).
Veselības ministram piekrita arī valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), sakot, ka krīzes situācijā jālieto visi līdzekļi, tostarp, iespējams, jāuzrunā cilvēki krievu valodā.
Tam iebilda gan tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija): “Saprotu, ka Veselības ministrijai jāizmanto viss, ko var, bet ķerties pie Valodas likuma maiņas un saskatīt, ka tur ir problēma, domāju – tā ir risinājuma meklēšana ne tajā virzienā.”
Iebildumus pauda arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība): “Ļoti zems vakcinācijas procents ir raksturīgs Austrumeiropas, postsociālisma valstīm. Un iemesli ir daudz dziļāki nekā valodas lietojums. Manuprāt, uzrunājot Latvijas valsts pilsoņus ne valsts valodā, mēs nepanāktu attieksmes maiņu pret vakcinācijas procesu, un šis būtu tikai deklaratīvs solis bez jūtama rezultāta.”
Interesanti, ka arī tie politiķi, kuru elektorāts visbiežāk mājās lieto krievu valodu, uzskata līdzīgi – problēma nav valodā, bet gan uzticības krīzē.
Tā norādīja "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs: “Pat ja runāsiet visskaistākajā Puškina valodā, viņi vienalga neuzticēsies, jo neuzticas varai un medijiem. Problēma nav valodā kā formāta izmantošanā. Arī krieviski runājošie saprot latviešu valodu, bet atsakās slēgt televizorā vai radio pogu, kur šis kanāls ir. Viņi izvēlas Krievijas raidītos kanālus, kur arī neko labu par Latvijas valdību nedzird.”
Lai gan "Saskaņas" sociālo tīklu kontos aicinājumus vakcinēties pret Covid-19 ir grūti atrast, Urbanovičs apgalvo, ka partijas līderi visās saskarsmes vietnēs no rīta līdz vakaram uzrunājot vēlētājus ar dažādām metodēm, aicinot iet vakcinēties. Pēc Urbanoviča domām, lozungi nestrādā un seniori jāapmeklē klātienē.
Arī Latvijas Krievu savienības pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs piebilda, ka Latvijā iedzīvotāji politiķiem neuzticas neatkarīgi no tā, kādā valodā viņi runā. Tāpēc arī krievvalodīgo politiķu mēģinājumi aicināt savus vēlētājus vakcinēties pret Covid-19 netikšot sadzirdēti.
“Viens no veidiem, kā uzrunāt, ir sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuriem uzticas auditorija, un tie nav politiķi. Mēs paši atturamies tagad no iesaistīšanās tādā kampaņā, jo mūsu auditorija ir pilnīgi sašķelta. Puse tic vakcīnām un medicīnai, otra puse – neticība diezgan agresīva. Mēģinājumi uzrunāt cilvēkus tikai novedīs pie ļoti asiem konfliktiem ne tikai ar vēlētājiem, bet arī partiju iekšienē,” sacīja Mitrofanovs.
Viņaprāt, uzrunāt iedzīvotājus spētu aktieri, garīdznieki, influenceri jeb viedokļu ietekmētāji, iespējams, pat no Krievijas.
Mitrofanovs gan piebilda, ka arī Krievijas medijiem mūsu krievvalodīgie iedzīvotāji neuzticas, tāpēc nelīdz tas, ka arī Krievijas informatīvajā telpā jautājums par Covid-19 bīstamību un nepieciešamību vakcinēties ir ļoti aktuāls. “Abas valstis zaudēja vakcinācijas kampaņu – tas ir skaidrs tagad. Tur ir daudz iemeslu.
Viens no tiem – vispārēja neuzticība valsts institūcijām gan Krievijā, gan pie mums.
30 gadu laikā neko labu no valsts šie cilvēki, īpaši pensionāri, nav redzējuši,” komentēja politiķis.
Vakcinācijas projekta nodalās pārstāve Inga Vasiļjeva uzsvēra, ka jau kopš pavasara ir izmantotas visas Valsts valodas likumā atļautās aktivitātes krievu valodā. Tostarp tapušas kampaņas krievu valodā, kas izplatītas mazākumtautību radio stacijās un televīzijas kanālos, kā arī citos medijos.
“Informētības līmenis krievvalodīgajā auditorijā strauji pieaudzis. Līdz ar to teikt, ka nav informācijas par vakcīnām un vakcinēšanos pret Covid-19, gluži nevar. Šeit tomēr, visticamāk, ir nepieciešamība pēc emocionālākas uzrunāšanas, ko var sniegt gan pati mazākumtautību kopiena, līderi, arī politiskās partijas, kuru pamata elektorāts ir mazākumtautības, kā arī pašvaldības, kurās ir diezgan liels mazākumtautību īpatsvars,” sacīja Vasiļjeva.
Arī pašlaik informācija par vakcinācijas autobusiem daudzdzīvokļu namu liftos tiek izplatīta divās valodās. Drīzumā krievvalodīgie seniori tiks uzrunāti arī ar īpašas informatīvās kampaņas palīdzību un reklāmām radio stacijās.
KONTEKSTS:
Senioru vakcinēšanas pret Covid-19 rādītāji Latvijā joprojām ir ļoti zemi. Pret Covid-19 vakcinēti vien aptuveni 60% cilvēku vecuma grupā virs 60 gadiem, bet no astoņdesmitgadniekiem vien nepilna puse. Kopumā vakcināciju pret Covid-19 ir pabeigusi puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Gausā vakcinācija ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19, kā dēļ ir noteikts "lokdauns".
