Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencija sākusi ceļu uz ratificēšanu Saeimā. 3.augustā likumprojekts, kas paredz konvencijas ratificēšanu, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.
Visdrīzāk par konvencijas ratificēšanu nākamgad balsos esošais parlamenta sasaukums, taču pagaidām nav skaidrības, vai Saeimā konvencijai būs vairākuma atbalsts.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis stāsta, ka konvenciju ZZS deputāti vēl pārrunāšot, taču, viņaprāt, pret to nevar būt krasi noraidoša attieksme. Brigmanis uzskata, ka par konvenciju būs jāveido plaša diskusija: “Mēs redzam to, ka šis jautājums ir gana svarīgs, lai to pārrunātu tādā plašākā spektrā, piesaistot gan sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, gan politiskās partijas, kurām galu galā tas būs jāpieņem Saeimā.
Man šķiet, ka tādu sabalansētu viedokli derētu pieņemt, jā, bet tam ir vajadzīga šāda diskusija.”
“Vienotības” valdes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns ir vienīgais, kurš konvenciju konceptuāli atbalstot, taču arī viņš norāda, ka vēl būs diskusijas par detaļām.
Savukārt „Saskaņas” frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs un arī viņa biedrs Igors Pimenonvs norāda, ka par konvenciju vēl nav sprieduši.
Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga tikmēr stāsta, ka apvienība par konvenciju esot mazliet runājuši pēdējā frakcijas sēdē, taču vienojušies ar to detalizētāk iepazīties septembrī. Atbalsts būšot atkarīgs no tā, vai konvencija atbildīs Latvijas interesēm un partijas priekšvēlēšanu programmai, kurā norādīts, ka ģimene ir laulība starp vīrieti un sievieti.
“Mums [programmā ir] tā ļoti tradicionāli, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti. Mēs vēlētos, lai nepārprotami tas būtu šajā konvencijā. Mēs neesam sīkāk analizējuši, bet tāpēc katrs vēlreiz iepazīstas, lai septembrī, nākot kopā nopietnā diskusijā par to, mēs pieņemtu galīgo lēmumu. Bet viennozīmīgi – tam jābūt valsts interesēs,” pauž Kleinberga.
Arī “No sirds Latvijai” vadītāja Inguna Sudraba uzsver, ka partija iestājas par ģimeniskām vērtībām tradicionālajā izpratnē, tādēļ konvenciju visdrīzāk atbalstīt nevarēšot: “Mēs nekādā veidā, to esam arī aprunājuši iepriekš. Nevaram atbalstīt tās iniciatīvas, kas nojauc robežas starp dzimumiem un,
visticamāk, ka frakcija “No sirds Latvijai” nevarēs atbalstīt Stambulas konvencijas ratifikāciju.”
Noraidoša attieksme ir arī Nacionālajai apvienībai. Partijas līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka Latvija jau šobrīd likumdošanā ir izdarījusi daudz vairāk nekā prasīts konvencijā attiecībā uz cīņu pret vardarbību.
Ziņots, ka vēl pērn Latvija bija pēdējā Stambulas konvenciju neparakstījusī Eiropas Savienības dalībvalsts. Tomēr pērn pēc asām diskusijām valdība nolēma parakstīt šo konvenciju. Ministru kabinetā pret lēmumu gan iebilda Nacionālā apvienība, kuras pārstāvja Dzintara Rasnača vadītā Tieslietu ministrija apgalvoja par riskiem, ko konvencija varētu radīt Satversmei. Pamatojums bija ārpakalpojumā iepirkta juridiskā analīze, kuras autori ministrija izvēlējas viņas nostājas dēļ. Šis process izraisīja gan valsts augstāko amatpersonu, gan nevalstisko organizāciju kritiku pret Rasnaču. Tomēr tika mobilizēti arī ministra un konservatīvo vērtību atbalstītāji.
