Kritiku Āboltiņa bija izteikusi Krievijas TV raidījumam "Speciālkorespondents", kura temats attiecīgajā raidījumā bija Rietumu īstenotais informatīvais karš pret Krieviju.
Apmēram divu stundu garajā pārraidē ietverti arī sižeti, taču pamatā tā ir diskusija ar studijas viesiem. Katru nedēļu raidījums apskata tematus, piemēram, par Ukrainu, migrācijas krīzi un iespējamo Šengenas zonas sabrukumu, arī Krievijas misiju Sīrijā.
Trešdienas, 30.marta pārraide veltīta tematam par informatīvo karu, kuru pret Krieviju īstenojot Rietumi.
Raidījums demonstrē arī fragmentus no Baltijas žurnālistu filmas „Ģenerālplāns”, kas cita starpā stāsta par Krievijas centieniem šķelt Latvijas sabiedrību. Krievijas žurnālisti raidījumā iekļāvuši arī Āboltiņas komentāru par filmu.
„Man būtu gribējies šajā filmā redzēt arī otras puses viedokli. Tur ir atspoguļota tikai viena puse un diez vai tā uzrunās jebkuru auditoriju.
Krieviski runājošie žurnālisti uzdod jautājumus, lai noskaidrotu intervējamā viedokli, savukārt latviešu mediju pārstāvji nāk jau ar savu uzstādījumu.
Vai šī filma spēj uzrunāt ikvienu Latvijas iedzīvotāju? Neesmu pārliecināta,” viņa sacīja.
Āboltiņa, kas vada Saeimas Nacionālās drošības komisiju un bijusi arī parlamenta spīkere, ar šādiem izteikumiem tikai apstiprina krievu medijiem izdevīgo, pašu uzstādīto tēzi, saka mediju eksperte Anda Rožukalne.
„Solvita Āboltiņa ir izrādījusies, kā mēdz teikt, pie tiem izdevīgajiem muļķiem, kas atbalsta viena propagandas kanāla vienu raidījumu, kurš visiem spēkiem cenšas „atmaskot”, parādīt Rietumu ļauno dabu,” kritiska ir Rožukalne.
„Diemžēl Solvita Āboltiņa ir izteikusi vienlaikus apkopojošu citātu par Latvijas žurnālistiku. Neko labāku raidījuma veidotāji no augsta līmeņa politiķa nevarētu sagaidīt, lai pierādītu paši savu konstruēto domu,” norādīja Rožukalne.
Gandrīz visi Āboltiņas vadītās Nacionālās drošības komisijas biedri vērtēt priekšsēdētājas izteikumus atteicās, sakot, ka ar Krievijas televīzijas raidījumu neesot iepazinušies. Arī ar pašu Āboltiņu Latvijas Radio sazināties neizdevās. Mārtiņš Bondars (LRA) no komisijas uzskata, ka krievu televīzijai bijis nepieciešams skaidrot filmu ar Latvijas žurnālistu vārda brīvību.
„Ja ir tā, kā Jūs sakāt, no tādiem komentāriem kā minimums būtu jāatturas,” teica Bondars.
Tikmēr viena no filmas „Ģenerālplāns” autorēm Inga Spriņģe uzsver, ar šādiem izteikumiem aizvainoti Latvijas žurnālisti, turklāt sacītais par filmas vienpusējo skatījumu neesot patiess. „Mēs esam paprasījuši viedokli visiem, kas ir iesaistīti. Mēs prasījām gan Krievijas televīzijas kanālu vadītājiem, mēs sūtījām jautājumus šiem Kremļa fondiem, kas dod naudu mūsu nevalstiskajām organizācijām. Filmā parādās gan Gapoņenko, gan Tatjana Ždanoka, visiem ir prasīts,” uzskaita Spriņģe.
Filma „Ģenerālplāns” jau tiek rādīta kino teātros un 5. aprīlī to varēs noskatīties LTV.
