Mūrniece LTV diskusiju raidījumā “Tieša runa” uzsvēra, ka viss, kas Satversmē ir atļauts, ar šiem likuma grozījumiem nebūs liegts, bet grozījumi gan ļaus dzēst tos baltos plankumus, kuri pašlaik pastāv likumos.
Piemēram, tagad, ja nozagta mape ar valsts noslēpumu, šobrīd var sodīt tikai par pašu par mapes nozagšanu, nevis par to, ka nozagti būtiski dokumenti, skaidroja Mūrniece.
Arī Kozlovskis pauda, ka pašlaik regulējums nepietiekams, lai aizstāvētu nacionālas drošības intereses jaunos apstākļos. Piemēram, tagad var sodīt par vardarbīgu vēršanos pret valsti, bet hibrīdkara apstākļos var izvērst pretvalstisku darbību arī nevardarbīgi.
Tomēr ministrs uzsvēra, ka Satversmē noteiktās tiesības un brīvības nebūs apdraudētas, jo jautājums ir par grozījumu redakciju un ir uzdevums radīt tādu redakciju, kas neradītu par to šaubas.
Saeimas Nacionālās drošības komitejas priekšsēdētājas biedrs Kārlis Seržants ( Zaļo un Zemnieku savienība) skaidroja, ka konkrētās darbības atbilstību Satversmei vai apdraudējumu valstij vērtēs Drošības policija.
Savukārt tiesību speciālists Lauris Liepa norādīja, ka valstij ir jābūt mehānismiem, kā sevi aizstāvēt, jebkura valsts tiesīga noteikt vārda brīvības ierobežojumus – vārda brīvība ir vērtība, bet ir robežas, kur tā jau kļūtu toksiska, bīstama, un valstij ir tiesības aizstāvēties.
Jau ziņots, ka sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētajos Krimināllikuma grozījumos, kas paredzēti hibrīdkara apdraudējuma novēršanai, rosināts precizēt, ka sods attieksies uz vēršanos pret Latvijas neatkarību un valsts varu Satversmē neparedzētā veidā.
Kozlovskis ("Vienotība"), saskaņojot šo priekšlikumu ar Tieslietu ministrijas pastāvīgo Krimināllikuma darba grupu, rosinājis pašlaik Saeimā skatītajos grozījumos precizēt, ka sods pienāksies par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Pašlaik grozījumos nav minēts nosacījums par darbību neatbilstību valsts pamatlikumam - tajos paredzēts, ka sods būs par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu.
Par šādu nodarījumu rosināts noteikt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Ar nosacījumu, ka sods pienākas par attiecīgo darbību, ja tā veikta Satversmē neparedzētā veidā, rosināts papildināt arī vairākas citas saistītās normas.
Ministrs piedāvājis veikt izmaiņas, lai novērstu "jebkādas šaubas par to, ka likumprojekts neatbilst Satversmes 100.pantam un ierobežo tiesības uz vārda brīvību".
