Lēš amata zaudēšanu Seilei
Šadurskis norādīja, ka "Vienotība" jaunajā valdībā gribētu izmēģināt tādu Ministru kabineta modeli, kurā premjers pieaicinātu savus kolēģus pats. Tomēr, izglītībai paliekot partijas atbildības sfērā, ļoti iespējams, ka Ministru prezidents varētu aicināt citu izglītības un zinātnes ministra kandidātu, ne Mārīti Seili. Viņš gan nenosauca kādu citu iespējamo kandidātu.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse atbalstīja Šadurska teikto, sakot, ka divu gadu laikā ministre nav sevi pietiekami parādījusi. Tam Kreituse minēja divus iemeslus. Vispirms, Seiles pieredzes trūkumu ministrijas darba vadībā, un tad arī to, ka Seile nav "Vienotības" biedre, aiz kuras lēmumiem stāvētu partija.
"Izglītības ministram jānāk no premjera partijas, jo bez premjera atbalsta izglītība turpina dreifēt," sacīja Kreituse.
Trešdien pret Seili kā izglītības ministri jaunajā valdībā nostājās arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).
Belēvičs amatā varētu palikt
Vērtējot citas iespējamās izmaiņas ministru amatos, gan Šadurskis, gan Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars prognozēja, ka amatu saglabās pašreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība).
Tavars skaidroja, ka Belēviča līdzšinējais darbs no partijas puses vērtēts atzinīgi. Savukārt Šadurskis pauda, ka ministram piemīt darbam vajadzīgais enerģiskums.
Politiķu vidū vislielākās diskusijas par to, kā būtu jārīkojas topošai valdībai, bija saistībā ar reģionālo reformu jautājumu. Proti, vai novadu apvienošana jāveic piespiedu kārtā, vai pēc brīvprātīgas sadarbības principa. Šajā jomā būs jāspēj rast kompromisu, piebilda Šadurskis.
Jau ziņots, ka 7.decembrī no amata atkāpusies premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība"). Par savu demisiju Straujuma oficiāli paziņoja pēc iepriekš neplānotas tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
Dienu pirms oficiālā paziņojuma Straujuma par plāniem atkāpties no Ministru prezidentes amata īsziņā informējusi "Vienotības" valdi.
Straujuma paudusi, ka labprāt par savu pēcteci amatā redzētu Rihardu Kozlovski. Tomēr Kozlovskis atklājis, ka vēlētos arī nākamajā valdībā turpināt vadīt iekšlietu nozari, un valdības vadīšana būtu jāuzņemas citam politiķim.
Savukārt pret otru biežāk izskanējušo nākamā premjera kandidāti – “Vienotības” līderi Solvitu Āboltiņu - iebilst Nacionālā apvienība. Arī eksperti lēš, ka Āboltiņas kandidatūras virzīšana no "Vienotības" puses nebūtu tālredzīga rīcība.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis jau šonedēļ – ceturtdien un piektdien, 10. un 11.decembrī – pārrunās ar partijām nākamās valdības veidošanu. Politiķi līdz šim izteikušies, ka arī jaunajai valdībai būs jāturpina jau iesāktie līdzšinējās valdības darbi tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe, valsts aizsardzība, kā arī jāveic apjomīgs nodokļu politikas audits.
"Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" iepriekš paudusi, ka līdzšinējo trīs partiju koalīciju nepieciešams paplašināt, tai pievienojot vienu vai abas "mazās partijas". Pēc viņas sacītā, jaunās valdības veidošanas procesā būtu jārunā gan ar Mārtiņa Bondara vadīto Latvijas Reģionu apvienību (LRA), gan ar Ingunas Sudrabas vadīto "No sirds Latvijai" (NSL).
