Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka Latvijas un citu ES jaunāko dalībvalstu solidarizēšanos ar bēgļu situāciju un to uzņemšanu pavadītu vairāki politiskie riski, taču tas neatrisinātu ES imigrācijas problēmas. Raugoties uz to, ka bēgļu statusu pagājušajā gadā lūdza piešķirt 660000 cilvēku, Eiropas Komisijas piedāvājums divu gadu laikā uzņemt 20000 nemazinātu spiedienu, ko imigrācijas problēmas uzliek ES.
“Bēgļu kvotas vien nolaistu tvaiku tām dalībvalstīm, kurām ir problēmas ar bēgļu peiplūdumu,” sacīja Zīle.
Turklāt jārēķinās, ka lielākā daļa bēgļu dodas uz tām valstīm, kurās viņiem ir radinieki un paziņas, tāpēc laicīga bēgļu izvietošana Latvijā nenozīmētu, ka šie cilvēki arī paliktu valstī. Tāpat liela daļa bēgļu nometnēs nonākušo neiegūst bēgļu statusu, taču izsūtīta tiek vien trešā daļa no viņiem, kas nozīmē, ka palikušie uzturas ES kā nelegālie imigranti, secināja politiķi.
Zīle piebilda, ka piespiedu bēgļu kvotu ieviešana veicinātu populistisku partiju attīstību, ES popularitātes mazināšanos, kā arī Krievijas mediji varētu to izmantot kā argumentu pret ES, iedvešot ideju, ka tiek realizēta līdzīga imigrācijas politika kā Padomju Savienības laikā piedzīvotā piespiedu migrācija.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane pastāstīja, ka jau šobrīd Latvija piedalās ES imigrācijas politikas īstenošanā. Valsts robežsardze ir nosūtījusi savus cilvēkresursus darbam Vidusjūras reģionā, tāpat, izrādot solidaritāti, uz valstīm, kurās ierodas milzīgs skaits bēgļu, nosūtīti patvērumu pieteikumu procesēšanā kompetenti eksperti. Bez tā visa Latvija ir arī pieņēmusi lēmumu par zināmas naudas summas piešķiršanu palīdzībai uz vietas Sīrijā un citās valstīs.
Pētersone-Godmane paskaidroja, ka līdzšinējās sarunas par dalību bēgļu uzņemšanā Eiropas Komisijas iekšienē bijušas balstītas uz brīvprātības principa, bet šodien izplatītā informācija kalpo kā ziņojums. Konkrēts problēmas risinājums tiks piedāvāts tikai maija beigās, kurā tad arī būs noteikts, vai un kādas bēgļu kvotas tiks piemērotas.
Latvija šobrīd nav vienīgā ES dalībvalsts, kas izturas noraidoši pret obligātu kvotu ieviešanu, taču ir jāsaprot, ka lēmums par to ieviešanu tiks pieņemts koplēmuma procesā un Latvija viena pati bez sabiedrotajiem nebūs spējīga bloķēt šo procesu.
Pašreiz valdības uzdevums ir ekspertu līmenī meklēt sabiedrotos savas pozīcijas stiprināšanai, ka arī turpināt iesāktos bēgļu atbalsta pasākumus, pauda Pētersone-Godmane.
Ziņots, ka ES trešdien rosinājusi divos gados uzņemt 20 tūkstošus bēgļu un izmitināt viņus visā Eiropā, izņemot Lielbritāniju, Īriju un Dāniju, kas var pašas izvēlēties, vai uzņemt bēgļus. Latvijai būtu jāuzņem aptuveni 220 bēgļi, kuri jau ieguvuši šādu statusu, bet ES vēl nav iebraukuši, kā arī vēl 1,2% no tiem bēgļiem, kas jau ieradušies Eiropā.
Iekšlietu ministrija, skaidrojot Latvijas noraidošo attieksmi pret Eiropas Komisijas plāniem noteikt dalībvalstīm tā dēvētās bēgļu kvotas jeb pienākumu uzņemt pāri Vidusjūrai ieceļojošos bēgļus, paudusi, ka Latvijai ir ierobežotas iespējas uzņemt patvēruma meklētājus.
Jautājums par tā dēvētajām bēgļu kvotām aktualizēts pēc lielā bēgļu pieplūduma Itālijā no militāro konfliktu plosītās Āfrikas. Pērn vien Eiropā ieradās vairāk nekā 200 tūkstoši bēgļu, bet šogad jau 45 tūkstoši.
