Reklāmas banerus vai videoreklāmas kādā mājaslapā uzreiz var atpazīt kā politisko reklāmu, bet ar ierakstiem sociālajos tīklos, tiešraidēm, kas pārārdās personīgajā laika joslā un interneta raidījumiem vai rakstiem kādā mājaslapā ne vienmēr tā ir, lai arī tie ir mērķtiecīgi veidoti, lai vāktu vēlētāju balsis.
Piemēram, aktīvi šajā ziņā strādā mēra kandidāti Rīgā, sākot jau ar pašreizējo mēru Nilu Ušakovu, kā arī, piemēram, Vilni Ķirsi vai Mārtiņu Bondaru, kuriem sociālajos tīklos kā politiķiem ir speciāli šīm vēlēšanām izveidoti konti, līdzīgi sociālajos tīklos sevi pieteikusies Jaunā konservatīvā partija un citi politiskie spēki. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā atzīst – aģitācijas kontrole internetā ir sarežģītāka, kā citos medijos. KNAB ārpakalpojumā iepērk datus par internetā izvietoto aģitāciju, riskiem un iespējamo slēpto reklāmu un to analizē.
"Bet mēs no savas puses nodalām tās lietas, kas ir apmaksātas, un kas tiek izvietotas kā viedokļi. Mēs, protams, ja runājam par sociālajiem tīkliem, nevarēsim pierēķināt kādus rakstu, kas pēc būtības būs absolūta priekšvēlēšanu aģitācija pēc satura, bet tā izvietota kādā sociālā tīkla bezmaksas profilā. Tam nevar piešķirt kaut kādu vērtību," norāda Inga Jaunskunga, KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja.
Sociālie tīkli, samaksājot par reklāmu, gan ļauj vēstījumu parādīt visas izvēlētās auditorijas laika joslā, ne tikai sekotājiem. To gan KNAB kontrolējot. Bet arī šādas reklāmas izmaksas nav lielas. Piemēram, "Facebook" vai "Twitter" minimālā kampaņas cena mēnesī ir 2400 eiro bez PVN.
Aģitācijas limits Rīgā, piemēram, ir 135 425 eiro.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs gan atzīst, ka jau parādījušās pirmās nesakritības, jo partijas mēdzot norādīt mazākus tēriņus nekā sociālo tīklu norādītās cenas, bet iemesli gan vēl esot jāpārbauda.
Tāpat Korupcijas novēršanas birojs vērtēšot arī citu vēlēšanu pieredzi, lai lemtu, vai saistībā ar aģitāciju internetā nevajadzētu papildināt regulējumu.
Politoloģe: sociālie tīkli gandrīz neizbēgami palīdz populistiem
Politoloģe Iveta Kažoka, kas pievērsusies arī politiskās aģitācijas tēmām, gan uzskata, ka likumdošanas izmaiņas vairs noteikti nevajag.
"Problēmas to izkontrolēt būtu lielākas, nekā ieguvums.
Kamēr partijas nepārkāpjot kopējos limitus un neizmanto valsts vai pašvaldību resursu, problēmām nevajadzētu būt. To, ka vēlētāju uzrunāšana internetā, jo īpaši sociālajos tīklos kļūst arvien interesantāka politiķiem, gan nevarot nepamanīt, jo tas ļauj uzrunāt citādi, iespējams, nesasniedzamas auditorijas, turklāt ar lielu efektu, jo ne tikai pats politiķis vai partija kļūst par aģitācijas izplatītāju, bet arī sekotāji, kas ar to dalās," uzskata Kažoka.
"Jo plašāks un entuziastiskāks ir tās atbalstītāju loks, jo tev ir lielākas priekšrocības interneta vidē. Kas dod dabiskas priekšrocības tiem kandidātiem, kas ir ļoti prasmīgi veidojot ilgtermiņā savu tēlu un kāpinot fanu pulku un, protams,
tas ietekmē politiku un tās rezultātu, tas dod priekšrocības tiem cilvēkiem, kam ir tādas spilgti izteikts politiķa talants, tas gandrīz neizbēgami iet kopā ar populistisku pozīciju," norāda politoloģe.
Partijas joprojām gan vēlētājus mēģina uzrunāt arī ar klasiskākiem reklāmas paņēmieniem. KNAB ziņas liecina, ka pirms šīm vēlēšanām liels īpastvars ir vides reklāmām un bukletiem un avīzēm, kurus dala vai sūta pa pastu.
