Politiķi apņemas stingrāk apkarot naudas atmazgāšanu un nodokļu nemaksāšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Priekšlikumi, kā izskaust nodokļu apiešanu, nelikumīgi iegūtas naudas legalizāciju un novērst par šo lietu izmeklēšanu atbildīgo personu korupcijas riskus, kļūst arvien konkrētāki. Trešdien vairāki risinājumi izskanēja Latvijas Televīzijas raidījuma “Tieša runa” diskusijās, un Tieslietu un Finanšu ministrija apņēmusies tos īstenot.

Diskusiju raidījumā “Tieša runā”, kurā piedalījās Valsts ieņēmumu dienesta (VID), prokuratūras, Tieslietu un Finanšu ministriju, Saeimas un uzņēmēju pārstāvji, visas iesaistītās puses atzina, ka problēmas pastāv. Par tām zina gan valsts institūcijas, gan uzņēmēji, taču nereti izvēlētās metodes, lai to apkarotu, piemēram, pastkastīšu firmu meklēšana, ir cīņa ar vējdzirnavām.

Uzņēmējs Normunds Bergs uzskata, ka tā ir darbības imitācija un ir jāmeklē cēloņi. „Cēloni novērstu reversais PVN iekasēšanas mehānisms. Tas nozīmē, ka shēma pēc būtības nav iespējama. Ja mēs paskatītos šo gadu garumā, man nesaprotamu iemeslu dēļ Finanšu ministrijā - es nezinu, vai arī VID - notiek pretestība šīs sistēmas ieviešanai. Tā pretestība izpaužas, ka nepārtraukti tiek paustas bažas! Visdažādākās bažas!” saka AS „SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.

Reversais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nozīmē, ka nodokli samaksā gala patērētājs. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka savulaik to aktualizējusi arī kā ekonomikas ministre un pie tā tagad atgriezīšoties. „Šie priekšlikumi pazuda melnajā caurumā. Nezinu, kādēļ. Bet mums būs priekšlikumi, sagatavot tās jomas, kuras būtu ar lielāko risku, kur mēs paši šeit Latvijā varam pieņemt lēmumu, un kuras savukārt mums būs jāsaskaņo ar Eiropu. (..) To vienkārši izdarīsim, nevis runāsim un domāsim,” sacīja Reizniece-Ozola.

Apkopojot VID un Notāru padomes viedokļus, vairākus priekšlikumus sagatavojusi arī Tieslietu ministrija. Piemēram, skaidras naudas uzkrājumi amatpersonām nedrīkstētu pārsniegt 15 000 eiro ierobežojumus. Tāpat ministrija rosināšot izmaiņas, lai bez notāra ziņas un padziļinātas pārbaudes nevarētu notikt dažādi darījumi. „Mēs ierosinām to, ka zvērinātam notāram ir pienākums ziņot par jebkuru skaidras naudas summu arī VID, ka mantojumā esošos līdzekļus reāli pārbauda. Līdzekļi jāieskaita valsts kasē. (..) Mēs uzskatām, ka ir obligātā notariālā forma visiem darījumiem, kas ir virs 3000 eiro,” saka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).

Tas, vai un cik liela daļa piedāvājumu tiks ieviesti, gan būs atkarīgs no Saeimas un valdības kopējiem lēmumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti