Līdz ar lielāku valsts finansējumu partijām esot ZZS novērots, ka biedri kļuvuši daudz aktīvāki, prasot politiskai organizācijai atskaites par to, kā nauda tiek plānota un izmantota.
“Iepriekš, kamēr partijas bija atkarīgas no privātiem ziedojumiem, lielā mērā to izmantošanu noteica partijas vadība. Tagad arī ierindas biedri saprot – tā kā tā ir nodokļu maksātāju nauda, stingrāk jākontrolē partijas vadītāju lēmumi,” sacīja Reizniece-Ozola.
Šādas izmaiņas esot novērotas biedru nodaļu sanāksmēs un reģionālajās konferencēs. Tajās partijas finansējuma izmantošanas plāns un atskaites esot viens no aktuālajiem jautājumiem.
Tāpat vairāk finansējuma tiekot veltīts partijas biedru aktivitātēm – semināriem, informatīvām kampaņām un biedrus izglītojošiem un vienojošiem pasākumiem, pastāstīja politiķe.
Tikmēr “KPV LV” pārstāvošais Atis Zakatistovs sacīja, ka par finanšu tērēšanu biedriem partijas vadība atskaitās caur reģionālajiem koordinatoriem.
Lai gan valsts finansējums partijā ir pieaudzis, jābūt arī biedru dalībai partijas finansēs, uzskata partiju apvienību “Attīstībai/Par!” pārstāvošais Artūrs Toms Plešs. “Tas, manā ieskatā, ir viens no biedru pienākumiem vai tiesībām, darbojoties politiskā organizācijā,” viņš pamatoja.
Tas gan nenotiek pats no sevis, bet biedrus nākas uzrunāt un skaidrot, kādiem mērķiem finansējums tiek izlietots. Plešs atzina, ka katrai partijai ir naudas apmērs, ko tā sagaida no biedriem.
Kopš pieņemts jaunais partiju finansēšanas modelis, biedru ziedojumi ir samazinājušies, pastāstīja politiķis.
Līdz ar lielāku valsts finansējumu partija “Saskaņa” esot sākusi veidot vairāk reģionālos birojus, pastāstīja Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs.
Vienlaikus viņš atklāja, ka “Saskaņas” valdes lēmums paredz, ka dažādos līmeņos ievēlētajiem partijas biedriem ir jāpalīdz politiskajai organizācijai. Proti, šiem biedriem jāziedo partijai viena alga četru gadu laikā.
KONTEKSTS:
Finansējums partijām no valsts budžeta no 2020. gada ir pieaudzis sešas reizes. Vienlaikus ar likumu desmit reizes samazināts privāto ziedojumu apjoms partijām, kas arī bija iemesls partiju dāsnai finansēšanai no valsts budžeta. Partijām atvēlēti 4,5 miljoni eiro.
Par papildu naudu vairums partiju izvēlas papildināt darbinieku un padomnieku skaitu birojos. Tāpat tiek nomainīta novecojusī tehnika, top stratēģijas sociālajos tīklos u.c.
