Lai informētu medijus par iespējamo rīcību, pirms sanāksmes Saeimā notika preses konference. Tās laikā Latvijas delegācijas vadītāja asamblejā Inese Lībiņa-Egnere skaidroja, ka Krievijas balsstiesību atjaunošana ir mazinājusi uzticēšanos Eiropas Padomei.
„Mēs kā šīs sanāksmes mājinieki, vispirms vēlamies uzklausīt visus viedokļus un neuzspiest kādu vienu vai otru rīcību. Taču viens no apsvērumiem ir, ka mēs varētu nepiedalīties oktobra sesijā, lai parādītu iespējamu pretstāvēšanu notiekošajam. Tā būs ļoti simboliska sesija, kurā notiks vērienīgas svinības par godu 70.gadei un par to, kā Eiropā tiek sargātas cilvēktiesības. Mūsuprāt, diemžēl tas notiek tikai teatrālā veidā, nevis praktiski, tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs. Latvijas delegācija arī ir sapratusi, ka, ja mēs to darām, tad tas ir jādara kopā ar līdzīgi domājošām valstīm, lai efekts būtu pienācīgs. Nevaru teikt, kā no šīm deviņām valstīm šis jautājums tik izlemts," teica Lībiņa-Egnere.
Saeimā piektdien, 6. septembrī, pulcējas vairāku valstu - Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Polijas, Apvienotās Karalistes, Zviedrijas un Dānijas parlamentu - deputāti, lai lemtu par turpmāko rīcību saistībā ar EPPA lēmumu atjaunot balsstiesības Krievijai.