Uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē 1832 deputātu kandidāti no 19 sarakstiem – tik daudz to iepriekš bija 9. Saeimas vēlēšanās. Salīdzinoši – 13. Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem bija 16 partiju un partiju apvienību saraksti ar 1461 deputātu kandidātu. 10 no 19 sarakstiem pieteikts maksimālais kandidātu skaits.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) tik augstu aktivitāti saista ar faktu, ka Saeimas vēlēšanās 2% vēlētāju balsu guvušie politiskie spēki saņems valsts finansējumu, tāpat papildu interesi sarosīties, visticamāk, veicinājuši ģeopolitiskie un ekonomiskie apstākļi valstī.
Tomēr mazāk zināmie kandidāti nav izmantojuši iespēju apvienoties, kāpēc piedāvājums kārtējo reizi ir pārāk sadrumstalots, vērtēja politikas vērotājs Māris Zanders: "Runājot par mazāk zināmām partijām, nav redzama nekāda vēlme vienoties par kopīgu startu, tā vietā startē katrs ar savu "Facebook" grupu. Tas ir būtisks iemesls, kāpēc ir tik daudz sarakstu."
Tieši pēdējā kandidātu sarakstu pieņemšanas dienā reģistrēti trīs maz zināmu apvienību piedāvājumi ar nelielu kandidātu skaitu. Tās ir "Apvienība Latvijai", Kristīgi progresīvā partija un "Vienoti Latvijai", pēdējā startē ar programmā ierakstītu vienu vārdu – "Tautvaldība".
Pārējo partiju un apvienību programmās daudz uzmanības veltīts aktuālajām problēmām, tomēr kopumā tās maz atšķiras no iepriekšējo vēlēšanu programmām. Arī ar to, ka tajās lasāmi daudzi vispārinājumi un neizpildāmi solījumi, vērtēja politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse.
"Programmās ir daudz nerealizējamu lietu. Piemēram, solījums pedagogiem par atalgojumu valstī vidējās algas līmenī. Un to sola valdošās partijas. "Jaunā Vienotība" sola par 20% lielāku nekā vidējo algu valstī. Varbūt lai [finanšu ministrs Jānis] Reira kungs aiziet pie savas partijas un pastāsta, cik ir tās naudas valsts budžetā un kāda tā alga ir šodien. Tie solījumi ir kā tāds pliks makšķerāķis, uz kura uzķersies."
Atsevišķas partijas likušas kārti uz personālijām. Latvijas Radio jau vēstīja, ka visvairāk sabiedrībā zināmu cilvēku bez politiskas pieredzes kandidātu sarakstos iekļāvusi partiju apvienība "Attīstībai/Par!", pieaicinot psiholoģi Diānu Zandi, no Krievijas atgriezušos aktieri Andri Lielo, gastroenterologu Anatoliju Danilānu. Plašāk izskanējis arī par "Saskaņas" deputāta kandidātu bokseri Mairi Briedi. Arī mūziķis un izdevniecības "MicRec" vadītājs Guntars Račs politikā iesaistījies pirmo reizi, kopš pavasara bijis finanšu ministra padomnieks un vasaras sākumā iestājies "Jaunajā Vienotībā". Nepamanīts nav palicis, ka partijas "Suverēnā vara" viena no kandidātēm Jūlija Stepaņenko atšķirībā no iepriekšējām balotēšanās reizēm norādījusi arī tautību "ukrainiete".
Rudenī sagaidāmajās Saeimas vēlēšanās nepiedalīsies 12 no esošajiem deputātiem, bet 11 no 19 iesniegtajiem sarakstiem kandidāti pašlaik pārstāvēti Saeimā.
Uz jautājumu, vai nākamais Saeimas sasaukums būs kvalitatīvāks par tagadējo, Zanders atbildēja skeptiski: "Kvalitatīvāks? Nē, nekādā ziņā, nē. Tas ir pilnīgi skaidrs. Kāpēc gan lai tas nākamais simtnieks būtu labāks, pat ja pārvēlētu daļu esošās Saeimas, nu, tie nebija tā gluži Humbolta universitātes audzēkņi, 19. gadsimta intelektuāļi. Bija pašvaki. Tā augsne, no kurienes tie māli tiek mīcīti, nav sevišķi kvalitatīva."
Iesniegtos kandidātu sarakstus pārbaudei nosūtīs Satversmes aizsardzības birojam un citām iestādēm. Savukārt šo piektdien Saeimas Sarkanajā zālē izlozēs 14. Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numurus. Atbilstoši tiem kandidātu sarakstus virknēs vēlēšanu zīmēs.
KONTEKSTS:
Otrdien, 2. augustā, noslēdzās deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 14. Saeimas vēlēšanām, un kopumā reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē 1832 deputātu kandidāti. Taču 12 no esošajiem parlamentāriešiem vēlēšanās nestartēs.
14. Saeimas vēlēšanas notiks 1. oktobrī. Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē.
Balsstiesības Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma, savukārt kandidēt Saeimas vēlēšanās drīkst Latvijas pilsoņi, kas vēlēšanu dienā vecāki par 21 gadu. Saeimas vēlēšanās drīkst startēt tikai partijas, kuras dibinātas ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un kurās ir ne mazāk kā 500 biedru.
