Politikas vērotāji: Koalīcijas iecere apspriest prezidenta kandidātus – PR gājiens

Koalīcijas iecere Valsts prezidenta meklēšanas procesā rīkot sabiedriskās diskusijas kā sabiedrisko attiecību gājiens izskatās labi, tomēr šaubas rada gan tas, cik reprezentatīvas būs šādas sarunas, gan politiķu vēlme patiešām ņemt vērā sabiedrības domas, uzskata Latvijas Radio aptaujātie politikas vērotāji.  

Koalīcijas partiju paziņojums par vēlmi atrast kopīgu Valsts prezidenta amata kandidātu, apspriežot to ar dažādām sabiedrības grupām, ir farss – tik skarbi šo ieceri vērtē žurnālists Māris Zanders.

„Manā skatījumā tā ir demokrātijas imitācija un izvairīšanās no atbildības,” atzina Zanders.

Koalīcijas piedāvātās sarunas ar sabiedrību ir „surogāts idejai par tautas vēlēto prezidentu”, un partijām labāk būtu uzņemties atbildību un neākstīties, uzskata Zanders, norādot, ka pastāv jautājums  - kuras nevalstiskās un profesionālās organizācijas koalīcija aptaujās, jo  „kāds noteikti paliks ārpusē un teiks, ka viņi arī pilsoņi un viņu viedoklis ir no svara”.

„Nedomāju, ka konsultācija kaut ko principāli mainīs. Kas notiks, ja šīs organizācijas teiks kaut ko pretējo tam, ko domā pašas partijas?” retoriski vaicāja Zanders.

Viņaprāt, šīs sarunas un vēlēšanu rezultāts būs atšķirīgs, bet tad nav skaidrs, kam tās sarunas vajadzīgas.

Politologs Ivars Ijabs uzskata – sarunas ar sabiedrību pats par sevi neesot nekas slikts, tomēr diskusiju rīkošana vienkārši parādot, ka koalīcija nav spējusi vienoties par vienu prezidenta kandidātu. Tā esot ierasta prakse ne tikai Latvijā – sabiedrisko diskusiju rīkošana brīžos, kad politiķi negrib uzņemties atbildību par kāda lēmuma pieņemšanu.

Arī Ijabs netic būtiskai šādu diskusiju ietekmei. Maz ticams, ka to iespaidā, piemēram, Zaļo un Zemnieku savienība nolemtu tomēr neatbalstīt Andri Bērziņu, ja viņš gribēs kandidēt uz otru termiņu, uzskata Ijabs.

Koalīcijas partijas plāno konsultēties ne tikai ar Rīgas humanitāro inteliģenci, bet arī ar citām grupām - zemniekiem, uzņēmējiem, un šajās organizācijās viedoklis par Bērziņa ievēlēšanu uz otro termiņu būs atšķirīgs no tā, kā domā samērā neliels Rīgas inteliģences slānis, sprieda Ijabs.   

Savukārt sociologs Aigars Freimanis uzskata, ka šis ir veids, kā koalīcija mēģina izskatīties labi, taču viņš šaubās, vai diskusiju rezultāts politiķiem būtu bez iebildēm jāakceptē.

„No malas tas izskatās labi - kā sabiedrisko attiecību akcija, bet ne vairāk, sacīja Freimanis.

Viņš netic, ka varēs panākt augstu reprezentativitāti šajās sarunās, jo daudzu gadu pieredze rāda, ka uz šādām sanāksmēm nāk nervozi, jūtīgi cilvēki, kuri nav realizējušies kādā jomā un uzskata, ka viņiem ir kas sakāms par politiku.

„Neticu sabiedriskai domai kā padomdevējam politikā, [..] tur ir daudz risku un populisma elpas klāt šajā pasākumā,” secināja Freimanis.

Tikmēr gan Ijabs, gan Zanders atgādina, ka par daudziem valstij vēl būtiskākiem jautājumiem nekādas sabiedriskās apspriešanas nav rīkotas – piemēram, par premjerministru izvēli.  

„Visa tā ņemšanās ap prezidenta vēlēšanām ir lielā mērā mediju radīts simulakrs, kuram ir nosacīta ietekme uz Latvijas turpmāko politiku. Nekas neliecina, ka mēs nevaram ievēlēt normālu prezidentu; nosaukti vairāki cilvēki, kuri var godam šo amatu pildīt,” norādīja politologs.

„Visa tā cepšanās - ja mēs netaisīsim skandālu, ievēlēs kādu krievu spiegu, - ir nepamatota, tas ir burbulis bez ietekmes uz Latvijas Republikas tālāko attīstību,” pārliecināts Ijabs.  

Politikas vērotāji arī uzskata: īstā cīņa par prezidenta amata kandidātiem notiks šī formāli atklātā procesa aizkulisēs, un, kā parasti, tā notiks pēdējā brīdī – neilgi pirms vēlēšanām. Turklāt prezidentu Saeima joprojām ievēlēs aizklātā balsojumā.  

Jau ziņots par partiju vienošanos, ka līdz 19.maijam, kad oficiāli jāiesniedz kandidāta vārds Saeimas kancelejā, lai par viņu varētu notikt balsošana, rīkos diskusijas ar sabiedriskajām organizācijām, lai apspriestu prasības prezidenta amata kandidātiem un arī iespējamās kandidatūras. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt