Pāreja uz digitālo televīziju tika plānota divtūkstošo gadu sākumā. Tolaik premjers bija Šķēle. Izmeklētāju ieskatā – tas bija iecerēts kā negodīgas peļņas projekts, kas slēpās aiz ārzonā paslēptiem īpašniekiem. Tolaik satiksmes ministrs bija Ainārs Šlesers un viņa ministrijas rīkotajā konkursā par digitālās televīzijas ieviešanu uzvarēja "Lattelecom" jeb šobrīd zināms kā "Tet" kopā ar apakšuzņēmumu "Hannu Digital". Darījumu 2009. gadā apšaubīja Valsts kontrole, kas uzsvēra, ka konkurss speciāli bija organizēts tā, lai bez konkrētās komercfirmas nevarētu iztikt.
Pēc vairākiem gadiem prokuratūra cēlusi apsūdzības Šķēlem, kuru tur aizdomās krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Savukārt Šleseru apsūdz par krāpšanu lielā apmērā. Apsūdzētie vainu neatzīst.
Politikas komentētāju Māri Zanderu nepārsteidz tas, ka prokuratūra, izmeklējot digitālās televīzijas ieviešanas lietu, cēlusi apsūdzības Aināram Šleseram un Andrim Šķēlem.
"Jautājums būtu: vai pirms dažiem gadiem pārsteigtu tas, ka viņi tur parādās, tad es teiktu, ka ne. Bet šobrīd tas ir tā kā zvans no pagātnes.
Ņemot vērā, ka tomēr viņu ietekme bijusi ļoti liela, tas mani neizbrīna, ka arī digitālās televīzijas stāstā bija kaut kas no viņiem palicis," sacīja Zanders.
Viņaprāt, gadu laikā augusi izmeklētāju pieredze, tāpat esot uzlabojusies valstu starptautiskā sadarbība.
"Valstis viena otrai nestāstīja, kas nu kuram kādas pastkastītes ir saorganizējis un tamlīdzīgi. Es domāju, ka labi zināmo notikumu gaismā ir lielāka savstarpējā sadarbība gan oficiālā, gan neoficiālā," piebilda Zanders.
Žurnālistam, komentētājam Paulam Raudsepam ziņa par apsūdzētajiem bija zināms pārsteigums. Tomēr, ņemot vērā, ka vairākus gadus pēc digitālās televīzijas ieviešanas pērn prokuratūra izvirzīja apsūdzību arī bijušajam "Tet" valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim, varēja noprast, ka prokuratūra atkal aktīvi pievērsusies lietai.
Iespējams, prokuratūras prioritātes mainījušās līdz ar Jura Stukāna iecelšanu ģenerālprokurora amatā, teica Raudseps.
"Redzēsim, kas notiks tiesā. Mēs nevaram par neviena vainu spriest līdz pat tam brīdim, kad būs tiesas spriedums. Katrā ziņā tas, ka prokuratūra ir gatava celt apsūdzības, tas parāda, ka viņiem nav kādas svētās govis, kuras nav aiztiekamas, kuras uzskata par ārpus tiesībsargājošo iestāžu interešu loka [esošām]," sacīja Raudseps.
Daļai sabiedrības tas varēja būt pārsteigums, ka pēc tik ilga laika kriminālprocesā atklājas vēl kādi apsūdzētie, skaidroja korupcijas jautājumu eksperts Valts Kalniņš. Viņaprāt, gadu gaitā prokuroru zināšanas un pieredze sarežģītu lietu izmeklēšanā ir augusi.
"Domāju, ka viens no apstākļiem, kam šajā un varbūt citās lietās varētu būt nozīmē, ir tas, ka, ja mēs salīdzinām situāciju tagad un situāciju pirms piecpadsmit vai vēl vairāk gadiem, skaidrs, ka prokuratūra ir kaut ko mācījusies. Tai pieredzei ir kaut kāds efekts," vērtēja Kalniņš.
Šajā kriminālprocesā apsūdzēts Gulbis un vēl četras personas par iespējamu līdzdalību krāpšanā. Nodarītie noziegumi mērāmi vairāku miljonu eiro apmērā.
KONTEKSTS:
Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējam un bijušajam premjeram Šķēlem, kuru tur aizdomās krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram izvirzītas apsūdzības krāpšanā lielā apmērā.
Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
TV3 raidījums "Nekā personīga" pērn oktobrī vēstīja, ka prokuratūra nu jau bijušajam SIA "Tet" valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl četrām personām uzrādīja apsūdzību par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, uzņēmumam nodarītos zaudējumus lēšot 7 585 533 eiro apmērā.
Gulbim uzrādīta apsūdzība par dalību krāpšanā lielā apmērā. Par līdzdalību krāpšanā līdz ar Gulbi apsūdzēts arī "Lattelecom" tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais "Hannu Digital" vadītājs Gintars Kavacis.
Tiesībsargi uzskata, ka "Kempmayer" saistību pārņēmējs kompānija "Hannu Digital" ciparu televīzijas projektā tika iesaistīts mākslīgi un Gulbis izmantojis "Lattelecom" (tagad "Tet") īpašnieku un padomes uzticību.
