Kažoka salīdzina laiku Latvijas politikā 90.gados, arī vēl 2005.gadā un pašlaik, secinot, ka notikusi būtiska partiju attīrīšanās no politiķiem ar ļoti sliktu reputāciju.
„Latvijas vēlētājs ir pamatīgi veicinājis partiju pašattīrīšanos. Mēs ļoti maz redzam cilvēkus politikā, kas politikā bija pirms kāda laika un pamatīgi sašmucējās. Tādi kandidāti ir, bet viņiem ir salīdzinoši grūti iekļūt kādas partijas sastāvā, kurai būtu izredzes pārvarēt 5% barjeru. Un ja viņi iekļūst tādas partijas sastāvā, vēlētāji tomēr rāda, ka viņi pamana, un šo kandidātu atspiež uz pēdējām vietām,” skaidro pētniece.
Kažoka norāda, ka ilgāka laika perspektīvā Latvijas politiskā elite pašlaik ir daudz tīrāka, nekā tas bija iepriekš. Tas esot lielā mērā kritisku vēlētāju nopelns.
„Ne visās partijās gan iekšējās attrīšanās process ir noticis un nevienā nav līdz galam pabeigts. Tāpēc atšķiras risku līmenis dažādām partijām,” saka Kažoka.
Jau ziņots, ka biedrība "Delna" pirmdien publicējusi Saeimas deputātu kandidātu reputācijas topu, kurā secināts, ka gandrīz pusei no 256 jeb 46% sarakstu līderu ir reputācijas problēmas.
Kažoka vērtē, ka «kandidatiuzdelnas.lv» politiķu reputācijas tops ir labs palīglīdzeklis apzinīgam vēlētājam, lai saprastu, par ko balsot. Tomēr līdzās tam vērts arī paskatīties plašāk uz partiju un politiķu darbību.
