Algas aizvien nav sasniegušas pirmskrīzes apmēru. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ darbu policijā ik gadu atstāj kvalificēti darbinieki un ir salīdzinoši augsta kadru mainība.
Iekšlietu ministrija sola papildu naudu tieši algu palielināšanai lūgt arī nākamā gada budžetā, taču neesot cerības, ka parlaments piešķirs tik daudz, cik nepieciešams.
Drošība ir viena no šī gada budžeta prioritātēm. Iekšējās drošības stiprināšanai šogad piešķirti papildu 40,5 miljoni eiro. No tiem aptuveni 11 miljoni pārdalīti policijas darbinieku algu palielināšanai.
“Daži labi politiķi to nosauca par grandiozu algas pielikumu vai kā tamlīdzīgi, nu tad ar nožēlu ir jāsaka, ka nekas tāds nav,” saka Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības līderis Agris Sūna.
Pēc viņa teiktā, mēnešalgas augušas vidēji par 30 līdz 50 eiro.
“Mums krīzes laikā atņēma 50% - 55%, tagad, pat pieliekot šos it kā 50 eiro, vēl joprojām nav sasniegts tas līmenis algai, kas bija pirms krīzes. Es uzskatu, ka algas pielikums būs tad, kad pārsniegs to līmeni, kas bija pirms krīzes. Pagaidām mums lēnā garā tikai atdod atpakaļ to, ko bija atņēmuši. Nu ko tu par tiem 30 eiro tagad? Labākajā gadījumā trīs reizes uz veikalu aiziesi,” saka Sūna.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis stāsta, ka pirmskrīzes atalgojums agrāk vai vēlāk tiks sasniegts, jo uz to lēnām virzoties. Vienlaikus Ķuzis uzskata, ka darbs policijā nav uztverams kā darbs, bet gan dzīvesveids.
“Darbs Valsts policijā, viņš ir ļoti grūti uztverams kā darbs, kurā atnāk cilvēks pulksten astoņos un piecos aiziet projām, un aizmirst par to. Policists, tas faktiski ir dzīvesveids, tā ir filozofija, tas ir aicinājums, tieši tā. Es arī joprojām pieturos pie šāda apgalvojuma, un tam tā arī jābūt. Policists ir 24 stundas policists,” norāda Ķuzis.
Šādam viedoklim nepiekrīt arodbiedrības vadītājs Sūna. Policistiem esot pesimistisks noskaņojums, jo ar aicinājumu palīdzēt ģimeni nepabarošot, rēķinus nenomaksāšot. Daudzi policisti strādājot apsardzē un vairākos darbos vienlaikus, tāpēc nevarētu runāt par policista darbu 24 stundas diennaktī.
“Cilvēki darbā sadeg, strādājot divos, trīs darbos. Ne jau tas ir hobijs, strādāt otru darbu, valsts mūs ir piespiedusi, jo ir kaut kā rēķini jāmaksā. Ja mēs ar šo savu algu varētu uzturēt ģimeni, vienkārši nebūtu jādomā, kā bērnam drēbes nopirkt, desu nopirkt. Tad varētu runāt, ka viss ir godīgi un visu sevi atdod policista darbam. Diemžēl nevienam to nevajag,” secina Sūna.
Valsts policijā arvien ir būtisks darbinieku iztrūkums un liela kadru mainība. Šogad, kad algas kaut nedaudz palielinātas, gan esot novērojama lielāka interese pieteikties šim darbam. Daļa policijā strādā joprojām, daļa darbinieku pēc pāris mēnešiem darbu pametusi, apstiprina Ķuzis.
Tikmēr par nozari atbildīgā Iekšlietu ministrija steidz atgādināt, ka pērn atalgojuma palielināšanai valsts piešķīrusi tikai daļu no pieprasītā. Ministrija gan sola atkārtoti naudu lūgt arī nākamā un aiznākamā gada valsts budžetā.