Viss sākās ar kādu audio ierakstu, kuru decembra sākumā lietotāji pārsūtīja cits citam saziņas vietnē “WhatsApp” un citos sociālajos medijos. Tajā sieviete apgalvo, ka Rīgā Ķīpsalas izstāžu halle tiek pārveidota par koncentrācijas nometni Covid-19 vajadzībām. Vēlāk nepatiesa informācija izskanēja arī dezinformācijas izplatītāja Valentīna Jeremejeva un feldšeres kopīgi veidotajā video. Jeremejevs regulāri publicē melus par pandēmiju un aicina neievērot drošības nosacījumus, piemēram, nelietot maskas.
“Beigās mēs atradām cilvēku, kas runā patiesību,” paziņoja Jeremejevs.
Video ierakstā mediķe citu pēc cita rindoja nepatiesus apgalvojumus par masku dēļ it kā bojāgājušiem bērniem, apmaksātām Covid-19 upuru bērēm un vakcināciju. Tāpat Marina deva mājienus, ka Austrumu slimnīcā mediķi Covid-19 pacientiem dod apšaubāmas zāles, lai apzināti pasliktinātu viņu veselības stāvokli.
Slimnīca to kategoriski noliedza. Tās vadītājs Imants Paeglītis LTV raidījumā “Viens pret vienu” atklāja, ka iestāde sākusi dienesta pārbaudi: “Mēs esam ziņojuši Valsts policijai, lai izvērtē to, vai šeit nav kādi likumpārkāpumi, paužot šādu nepatiesu informāciju un sagrozītus faktus.”
Dažas dienas vēlāk Valsts policija aizturēja gan Marinu, gan Jeremejevu, kurš viņas melus palīdzējis izplatīt. Viens video sasniedzis teju divu miljonu lielu auditoriju. Ar to dalījās cilvēki Latvijā, Ukrainā, Igaunijā un citās valstīs.
Kriminālprocess ierosināts par huligānismu. Šo pantu piemēro par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu.
Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko konkrēto lietu nekomentēja. Taču viņš ar piemēru ilustrēja, kā policija nosaka, vai sabiedriskā kārtība tiešām traucēta: “Ja mēs saņemam no slimnīcas pamatotu iesniegumu par to, ka tika traucēts darbs, ka tika saņemti simtiem zvanu, tika pārslogota līnija, kā rezultātā kāds no tiešām slimiem cilvēkiem nav saņēmis atbilstošo medicīnisko aprūpi, kā rezultātā tika izsaukta ātrā palīdzība, cilvēkam pasliktinājās veselība, tas arī ir huligānisms.”
Austrumu slimnīca saskārās ar draudu vēstulēm. Slimnīcā norādīja, ka viss notikušais arī ietekmēja mediķus emocionāli.
Saistībā ar viltus ziņām var runāt arī par huligānismu grupā, uzskata Homenko. Tad var izšķirt dažādas vainas formas.
“Ir viens cilvēks, kurš ir izdomājis savākt ap sevi sekotājus un, ar viltus faktiem maldinot viņus, panāk, lai viņi izpilda viņa prasības. Tad viņš viennozīmīgi ir organizators un uzkūdītājs,” norādīja Homenko.
Ir arī atbalstītāji, kas palīdz dezinformācijas veidošanā ar viltus faktiem. Savukārt tie, kas viņu rīcības ietekmē izdara pārkāpumus, ir nozieguma izdarītāji.
Šī nav pirmā reize, kad policija par huligānismu aiztur viltus ziņu izplatītājus. 2018. un 2019. gadā aiz restēm nonāca Niks Endziņš, kurš peļņas nolūkos savos klikšķu portālos publicēja melus par lielveikala sabrukšanu un citām izdomātām traģēdijām.
