Valsts policijā trūkst teju piektā daļa darbinieku. Visvairāk to trūkums izjūtams Rīgā un tai tuvākās pašvaldībās, savukārt Latgalē, kur ir augstāki bezdarba rādītāji, vakanču nav tik daudz.
Policistu trūkumu Ruks skaidroja ar virkni lietu: atalgojumu, darba vidi un arī savulaik strauju paaudžu maiņu. “Ilgtermiņā iestādei darbojoties šādā režīmā, kad ir pastāvīgs resursu trūkums, tajā skaitā finanšu trūkums, lai attīstītu infrastruktūru, lai nodrošinātu darbiniekiem motivējošu darba vidi, kā arī atalgojums, kurš nav zemākais valstī, bet arī nav konkurētspējīgākais, šie faktori ietekmē kadru aizplūšanu,” skaidroja policijas priekšnieks.
Viņaprāt, lielākā problēma ir darba vide, kas jaunajiem policistiem nešķiet saistoša. Policijas iecirkņi nereti ir bēdīgā stāvoklī. “Kā var uzrunāt tāds darbs? Tā nav motivējoša, konkurējoša vide,” atzina Ruks.
Viņš gan piebilda, ka arī atalgojums ir svarīgs. Tāpat var runāt par izglītības kvalitāti un lietu skaitu uz katru policistu. Tomēr primāri ir jāsakārto vide, kurā cilvēki strādā, jo pašlaik tā ir katastrofāla, neslēpa Ruks.
Iekšlietu ministrija (IeM) pieprasījusi finansējumu policistu darba apstākļu uzlabošanai, tostarp cer uz Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānismu. Ministrija arī vērsusies valdībā ar lūgumu piešķirt finansējumu, lai policijas Rīgas iecirkņus pārceltu uz telpām, kur būtu atbilstoša darba vidē, pastāstīja Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole.
“Tuvāko divu gadu laikā mēs esam ieplānojuši vismaz Rīgā sakārtot Valsts policijas darbiniekiem telpas,” sacīja Bole.
